Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Kopas
Pēc alfabēta
Latvijas kartē
Pēc pazīmēm

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Saunas pagasta etnogrāfiskais ansamblis
Naktineica


Fotoattēls (38Kb)
Festivālā Baltica-94 Rīgā, Brīvdabas muzejā

      Dibināts: 1953. gada aprīlī
      Atrodas: Priekuļos, Saunas pag., Preiļu raj., Latgalē
      Vadītājs: Jānis Teilāns
      Dalībnieku skaits: 21, no tiem pēc vecuma:
          jaunāki par 14 gadiem: 4
          no 14 līdz 24 gadiem: 5
          no 25 līdz 44 gadiem: 1
          no 45 līdz 64 gadiem: 5
          vecāki par 64 gadiem: 6
      un pēc dzimuma:
          vīriešu: 6
          sieviešu: 15
      Darbības veidi: dzied, spēlē, danco, iet rotaļās
      Muzīkas: ermoņikas, cītara, vijole, eglītes.

      Apraksts: Ansamblis radīs 1953.godā, pyrmais vadeitōjs Aleksandrs Vasiļevskis. Pyrmō lelokō izarōdeišona nūteik 1954.g. Dzīsmu svātkūs Preiļūs, kur ir īsaradīs arī konservatorijas students Pauls Kvelde, kuram šei tikšonōs ir liktineiga, jo pēc tam daudz reižu ir braukts uz Preiļu pusi un pīraksteits daudz dzīsmu, jo tōs ir pamats diplomdorba aizstoviešonai.
    1955.g. dzīžam Reigā, Operas un baleta teātrī, Zynōtņu akademijas Etnogrāfijas un folkloras institūta reikōtajā pasōkumā Viļānūs. Maskavā, Tautys saimnīceibys sasnīgumu izstōdē nūteik latvīšu kultūras dekāde, kur dzīžam ari mes. Uzvaduma režisors Alfreds Amtmanis-Briedītis, konsultants Pauls Kvelde, koncertus voda Dagmāra Šūmahere, bet piedējū - nūslāguma koncertu - Vija Artmane.
    1958.g. asam Reigā - Latgales kultūras nedeļas koncertūs, kurus veidoj Arnolds Burovs, Marga Tetere, Marģers Zariņš, Juris Pabērzs, Antons Stankevičs. Reigas kinofotofonodokumentu arhīvā nu šim godim palīk daudz dzīsmu īrokstu, kuri skan radio leidz pat 80-jim godim, kod ar tūreizejōs Preiļu rajona kultūras nūdaļas vadeitōjas Monikas Livdānes gōdeibu un aktīvu leidzdorbōšonūs Preiļu pusē atdzymst vysā krōšņumā un daudzveideibā tautys mōksla, tai skaitā arī tautys dzīsmu dzīdošona.
    1966.g. ansambli sōk vadeit Jānis Teilāns un dora tū vēl šudiņ.
    1978.g. ansamblis nūsvin sovu 25 godu jubileju, tai par gūdu nūvadneica Milda Losberga uzroksta dzejūli-veļtejumu Saunas ciema sievām.
    Ir dzīdōts daudzūs pasōkumūs Reigā, vysā Latvejā, vysvairōk jau pošā Latgalē. Daži uzvadumi īraksteiti Latvejas televīzijā, asam bejuši vysūs Latvejā nūtykušajūs Starptautisko folkloras festivāla Baltica pasōkumūs, Mōkslas dīnōs Reigā un Lielvārdē, Jāņa Ivanova dīnu koncertūs Preiļu pusē. Asam īmyužynōtys Antona Kūkoja un Rodrigo Rikarda filmā Rūtoj saule, rūtoj bite. 1984.g. "pa klusū" Jasmuižas muzejā teikamīs ar Liliju Zobens no Anglijas un četras stundas dzīžam vysu, kū mōkam. Šōs dzīsmys viļōk skaniejušys Londonas radio. Bīži dzīžam Dainu kolnā Turaidā.
    Vīna nū ansambļa īsōciejom - Anna Kaža, izveidoj Neicenieku ģimenes ansambli, ar kuru 1987.g. dzīd Maskavā 2. Vyssavīneibys tautys mōkslys festivālā. Asam bejuši vysūs etnogrāfiskūs un folkloras ansambļu salidojumūs Latvejā. 1989.g. braucam uz Ukrainu, uz Ostrogas piļsātu, kur nūteik Vyssavīneibys tautys mōkslys svātki. Ar pošu šyutu Latvejas korūgu un Andri Kapustu kō golvonū runas veiru.
    Pošlaik ansambļa repertuārā ap 200 dzīsmu, rūtaļu, rūtaļdeju. Tos vysys dzīdotys tuvōkajā apkōrtnē un saglobōtys nu paaudzis uz paaudzi. Vysvairōk sadzeives dzīsmu - par kōzom, kai ari par tolkom, dorbu dobu, karaveiru un rūtaļu dzīsmys.
    Nu īsōkuma ansambli sauce vītejō Ždanova kolhoza vōrdā, tod par Saunas pagasta ansambli. Nūsprīdem, ka vajag izdūmot ansambļam skaistu vōrdu. Mums lykōs, vysšmukōkais beus Naktineica. Tū izdūmōja ansambļa dzīdotōjs Aivars Vanags. Par naktineicom pi mums sauc rudzupučis, mums ir ari vyllainis skaistā naktineicu krōsā.
    Šūgod nūsvinejom ansambļa 45 godu jubileju, bet ar kotru godu palīkam jaunoki, jo daudzi Priekuļu pamatskūlas bārni īt pi mums padzīdot. Vairoki dzīdotoji nōk na tik pa vīnam vīn nu saimis, jo pi mums dzīd vacmamenis ar mozbārnu barenim, gon tāvs ar dālu, gon mosys.

Fotoattēls (29Kb)
40 gadu jubilejas svinības, 1993.gadā

      Dziesmas paraugs: Arit, brōļi, popiveitis (1986.g.)
Viens pantiņš AU formātā (405 Kb)
Visa dziesma MP3 formātā (521 Kb)

      Adrese: Ināra Dzene, Zaļā 16, Preiļi, LV-5301, Latvija
      Tālrunis: 53-24486

      Ziņas sniegtas: 1998. gada 20. augustā


Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Kapela spēlē ballēs, kāzās un citos godos!