Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Muzīkas
Pēc alfabēta
Pēc veida

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Sitamie skaņu rīki


      Šī lapa satur ziņas par dažādiem sitamajiem skaņu rīkiem, izņemot bungas, kuras izdalītas atsevišķi.

Fotoattēls (17Kb)
Sietiņš

    Sietiņš (bubyns, bubeneņš, bundziņas) caur klejojošiem muzikantiem ir atnācis uz Eiropu no Āzijas, Latvijā tas nonāca XVIII gs. beigās no poļiem un baltkrieviem.
    Sietiņu darina kā sietu, sieta drānas vietā nostiepjot un ar skrūvēm vai ar šņori nostiprinot ādu. Rāmī iegriež garenus robus, kuros iestiprina metāla lapiņas vai zvārgulīšus. Sietiņu spēlē, to ritmiski žvadzinot un ar nūjiņu vai delnu sitot pa membrānu.

    Vella bungas izmantojuši lauku muzikanti spēlējot dančus.
    Vella bunga darināta šādi: starp līka zara galiem novilka auklu vai stiepli, uz kuras uzmauca visādas grabošas un žvadzošas lietiņas: skārda plāksnītes, pūsli u.tml.
Fotoattēls (17Kb)
Vella bungas

Fotoattēls (29Kb)
Trideksnis

    Trideksnis (trejdeksnis, trīdeksnis, strīzdeklis, strīzdiķis, trīdēkslis) rakstos pirmo reizi minēts XVIII gs., tomēr tā un arī citu, tam līdzīgu (eglīte, puškaitis, čagana), skaņu rīku lietošana kāzu godos liecina par seno cilmi. Tas, ka līdzīgu rīku nav pat tuvām tautām, varētu liecināt par to vietējo izcelsmi.
    Trideksnis sastāv no pamatnes - metāla stieņa ar koka spalu, kuras galā uzmaukti vairāki vara vai misiņa diski. Diskiem gar malām sakārtas mazas žvadzošas plāksnītes.

    Eglītes darināja no egles galotnes vai zaraina posma. Zarus nomizoja, pielieca un piesēja pie augšdaļas. Ap zariem apvija putnu spalvas, salmus, niedres, krāsaina auduma un papīra strēmeles, ēveļskaidas, tādējādi eglīti izpušķojot un piestiprinot skanošas stīgas, podziņas, zvaniņus un zvārgulīšus.

Fotoattēls (19Kb)
Klapītes

    Klapītes darina pie koka pamatnes piestiprinot dēlīšus, kas, klapītes kustinot, klab.

Fotoattēls (19Kb)
Veļas dēlis

    Veļas dēlis (robdēlis, skripcis, vangale) protams ir un paliek domāts pirmām kārtām veļas mazgāšanai, tomēr ļaudis vienmēr ir mācējuši izmantot saimniecības priekšmetus skaņas iegūšanai.

Fotoattēls (16Kb)
Zvārguļu josta

    Ar zvārguļu (zvādzeņu, žvadzeņu) jostu izrotāja pajūgu, kad brauca kādos godos, piemēram, kāzās.

    Trijstūris (trīsstūris, cingelis, cengelis, šķindeklis, dzelzītis) Latvijā (it īpaši Latgalē) spēlēts kopš XIX gs. sākuma.
    Trijstūri gatavoti no kalta dzelzs stienīša, to saliecot vienādmalu trijstūrī, augšējos galus nesavienojot un atliecot. Trijstūri pakāra vai turēja rokā, skaņu ieguva sitot ar metāla stienīti vai naglu.


Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Pāri jumtam" - tautas deju mūzika blīvplatēs un kasetēs!