Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojums Rekavā
2002. gada 23. novembrī

      Sestdien, 23.novembrī Baltikas skate notika Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Rekavā.

Fotoattēls
Rekovys dzintars

      Pasākuma saimnieki bija folkloras kopa Rekavas dzintars (vad. Dzintars Čerbakovs); viņi tad arī uzstājās pirmie. Diedāja dziesmas par darbu, pavasari u.tml. Uz pārējo ansambļu fona šī kopa izcēlās ar dalībnieku jaunumu - dalībnieku vecums ir 30-35 gadi, tanī dzied trīs vīri un piecas sievas. Dziedāja bez pavadījuma, kā arī hromkas pavadījumā, piepūšot blūmīzeri un kaut ko ķemmīšveidīgu. Šāda ansambļa pastāvēšana, bez šaubām, ir pozitīva parādība - viņiem ir cita niša, kas ar etnogrāfiskajiem ansambļiem nepārklājas. Tomēr, kā to varēja redzēt saviesīgajā daļā pēc koncerta, kad kopa dziedāja populāras latgaliešu tautasdziesmas ģitāras pavadījumā, dalībnieku sirdij tuvāks ir stils, kas no folkloras stāv vēl tāļāk, t.s. "folks".

Fotoattēls
Rekavas etnogrāfiskais ansamblis

      Nākamās bija sievas no tā paša ciema - Rekavas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Stefānija Matisāne). Lai arī dalībnieču nebija daudz - sešas, tomēr skanēja spēcīgi. Uz pārējo sievu fona izcēlās vadītājas ļoti skaļā balss. Dziedātas tika dziesmas par ganiem, Jāņiem un āzīti-bucīti.

Fotoattēls
Upītes jauniešu folkloras kopa

      Upītes jauniešu folkloras kopa (vad. Irēna Slišāne) radīja pretrunīgas izjūtas. Meitenes dziedāja tīri un it kā labi, tanī pat laikā šis dziedājums bija pilnīgi tukšs - tanī nebija nedz spēka, nedz sirds, nedz dvēseles, tas nebija skaņš, temps bija ātrs, ritms saraustīts (laikam tas skaitās mūsdienīgi), izruna bija latviski cieta. Tad meitenēm piebiedrojās puiši un tika uzdancots - tas gan sanāca jauki un dabiski.

Fotoattēls
Upītes etnogrāfiskais ansamblis

      Upītes etnogrāfiskais ansamblis (vad. Antons Slišāns) ar savām Jāņu dziesmām klausītājiem pierādīja, ka tomēr arī Upītē ir ļaudis, kas māk balsi laist.

Fotoattēls
Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis

      Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis (vad. Aina Slišāne) dziedāja par rudzu tīrumiņu, auzu sēšanu un krodziņu. Tā sniegums bija spēcīgs un stabils. Atšķirībā no citiem ansambļiem, kur dziedāšanas spēks bieži vien šķitās turamies uz vienas-divām-trim dziedātājām, te spēku juta tieši ansambļa kā vienības dziedājumā.

Fotoattēls
Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis

      Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis (vad. Maruta Ločmele) šobrīd atrodas sparīgā pacēlumā, jo nesen ticis pie jaunas vadītājas. Pārsvarā dziedāja par tēvuzemi un tās skaistumu.

      Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Regīna Čudarāne) brīžam dziedāja netīri, bet tas vēl nebūtu nekas. Arī Viļānu Čižyks, 2/3 dziedot otro balsi un 1/3 - pirmo, nebija pārāk traks. Vistrakākais bija kurzemnieciskais "ok tai rīdi ral-la-lā" ar korisku otro balsi. Tomēr, salīdzinot ar nākamo - Bērzpils - ansambli, Beņislavas ansambli varētu pat saukt par labu - tam nenoliedzami piemīt etnogrāfiskā ansambļa iezīmes, un tanī ir dalībnieces, kas dzied tautiski. Beņislavas ansamblis arī bija vienīgais, kas atļāvās citus mazliet apdziedāt.

      Bērzpils etnogrāfiskā ansambļa (vad. Anna Poševa) sniegums ne tikai neatbilda etnogrāfiskā ansambļa nosaukumam, bet pat nevilka uz to, ko mēs saucam par folkloru - tas bija vokālais ansamblis ar samākslotiem horeogrāfiskiem iestarpinājumiem. Visas dziesmas tika dziedātas nepārāk tīri skanošas cītaras pavadījumā. Te jāpiebilst, ka gan Beņislava, gan Bērzpils atrodas Balvu rajona Dienvidrietumu daļā, kur tradīcijas saglabājušās daudz silktāk.

Fotoattēls
Tilžas etnogrāfiskais ansamblis

      Tilžas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Daiga Jēkabsone) ieradās ar darbarīkiem - grābekļiem un dakšām, un pauniņām. Dziedāja smuki, labi spēlēja (akucis un cītara, pie tam noskaņota), arī bērniem bija sava, atbilstoša vieta.

Fotoattēls
Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis

      Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Antoņina Logina) bija labs - tam ir gan sava, īsta lauku kapela, gan labi dziedošas sieva, gan bērni, gan jaunieši (un pat divi puiši), labs repertuārs, duka. Tomēr tad, kad vienlaicīgi spēlēja kapela, dziedāja sievas un tekalēja bērni, bija mazliet par "biezu".

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 28. novembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Dodies uz dančiem!