Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Festivāla Baltica'03 ieskaņas sarīkojums Viļakā
2002. gada 24. novembrī

      Svētdien, 24.novembrī turpinājās Balvu rajona ansambļu noskatīšana Baltikai. Nepatīkami pārsteidza tas, ka pieteicēja runāja latviski un, neskatoties uz lielākās daļas klātesošo atklāti negatīvo reakciju (ar pasvītroti latgaliskām runām un dziesmām), uz latgaliešu valodu tā arī nepārgāja. Pasākums sākās ar Balvu rajona valsts kultūras inspektores Rutas Cibules uzrunu. Pēc tam dalībnieki viņu un Jāni Rozenberģi apsveica ar šī gada folkloras balvas saņemšanu.

Fotoattēls
Atzele

      Pirmā uzstājās Viļakas folkloras kopa Atzele (vad. Janīna Dukaļska). Tā dziedāja par labību un maizi no sētuves līdz pat galdam. Dziedāja smuki, spēlēja cītaru (labi) un vijoli (ļoti akadēmiski). Pārsteidza Imanta Ziedoņa prozas priekšlasījumi starp dziesmām. Starp citu, arī citi ansambļi (un ne šinī skatē vien) starp dziesmām sprauda iekšā dažādus "teksta gabalus", pārsvarā - dzejas vai tautasdziesmas; acīmredzot, šī mode ir atgriezusies.

Fotoattēls
Abrenīte

      Otrie bija saimnieki - Viļakas etnogrāfiskais ansamblis Abrenīte (vad. Albīna Veina). Ansamblis ir labs, un tā sastāvā ir tiešām labas un autentiskas dziedātājas, tomēr brīžam šķita, ka vadītāja neveido priekšnesumu tā, lai šīs sievas varētu pilnā mērā izpausties, nemāk sajust, kas ansambļa pūrā ir patiesi vērtīgs, kas - nav.

Fotoattēls
Kupravas etnogrāfiskais ansamblis

      Kupravas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Leontīne Bordāne), lai arī nelielā skaitā, dziedāja braši. Īpaši - ar savu skaļo un zemo balsi, izcēlās vadītāja. Viņi, starp citu, bija vienīgie, kas ne pārāk turējās pie festivāla tēmas, bet tas pat bija labi - tas radīja dziesmas atraisītības un brīvības sajūtu.

Fotoattēls
Medņevas etnogrāfiskais ansamblis

      Medņevas etnogrāfiskais ansamblis (vad. Natālija Smuška) izvērsa ganu tēmu. Cik attaisnota bija pāraugusī ganu meita, kas staigāja pa plāna vidu, tas varētu būt strīdīgs jautājums, bet skanēja ļoti labi - Medņevas sievu ir daudz, un šķiet, ka visas (vai vismaz lielākā) daļa māk ar balsi rūtis tricināt. Tas ir viens no retajiem Latvijas etnogrāfiskajiem ansambļiem, kuru redzot un dzirdot rodas iespaids, ka etnogrāfiskās dziedāšanas tradīcijai ir arī nākotne, ne tikai tagadne.

Fotoattēls
Susāju etnogrāfiskais ansamblis

      Susāju etnogrāfiskais ansamblis (vad. Daina Mihailova) rādījā tādu kā starpvariantu starp etnogrāfisku un folkloras priekšnesumu. No vienas puses - ansamblī dzied patiešām etnogrāfiski dziedošas sievas. No otras - ir piesaistīti dejotāji ar koplatgaliskām dejām. Tam visam pa vidu ir viens vīrs dziedātājs (viņš arī pagastvecis) un pati vadītāja - gumžu spēlmane. Tā nu par visiem kopā sanāk samērā īpatnējs sniegums.

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2002. gada 29. novembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Pāri jumtam" - tautas deju mūzika blīvplatēs un kasetēs!