Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Kopas "Lads" koncerts, Rīgā
2003. gada 20. aprīlī

      Folkloras festivāla Rīga music ietvaros pēc gregoriāņu kalendāra svinošo kristiešu Lieldienās Rīgā viesojās krievu tautas mūzikas kopa Lads no Pēterpils. Ansamblis bija atbraucis tikai divu cilvēku sastāvā (Sergejs Černišovs un Aleksejs Mehņecovs), tomēr tie bija gana varoši, lai iznestu uzstāšanos arī divatā (lai gan sūdzējās, ka dziedāšanai "viena cilvēka trūkstot").
      Kā jau parasti, ansamblis gan izglītoja Latvijas Universitātes letonikas studentus, gan paviesojās mazpilsētā (šoreiz - Limbažos), gan svētdienas dienā uzstājās Mazajā Ģildē, kur pabija arī jūsu padevīgais korespondents.

Fotoattēls
Kokles ar dūceni

      Programma bija veidota laikzinīgi - ar senākām muzīkām iesākumā un ar aizvien jaunākām turpinājumā, atslodzei pa starpām padziedot uz balsīm bez pavadījuma.
      Vispirms tika parādīti dažādi kokļu spēles veidi, tad neredzēta divstīgu muzīka - dūcenis (ćóäīź), kas atrasts Novgorodas izrakumos, bet vēl pirms kara esot spēlēts arī ļaudīs.

Fotoattēls
Dziedāšana

      Jaunāku muzīku klāstā bija mazāka un lielāka balalaika, kā arī divu veidu ermoņikas (hromka un Vologdas ermoņika, kas no hromkas atšķiras ar riņkiski nobīdītām basu pogām). Tās tika spēlētas dažādās kombinācijās, rādot dažādu novadu un laiku spēles veidus. Uz beigām muzikanti atraisījās, sāka piesist sietiņu, un vienu gabalu sietiņa sitējs pat nodancoja.
      Dziedātas tika Krievijas Ziemeļu biļinas, kā arī kazaku-ņekrasoviešu (kas pēc gadsimtu ilgas dzīvošanas Turcijā 1962. gadā atgriezušies Krievijā) garīgā dziesma.

Fotoattēls
Ermoņikas ar balalaiku

      Raksturojot uzstāšanos kopumā, nevilšus gribas to salīdzināt ar iepriekšējiem festivāla viesiem - leišu kopu Sutars. Ja leišos varēja redzēt perfekti nostrādātu skatuviskumu (koptus tērpus, atraisītas runas, skatītāju iesaistīšanu), kura izkopšana, protams, bija prasījusi nedaudz upurēt autentisko tradīciju un cilvēcisku vienkāršību, tad krieviņiem viss bija otrādi: viņi bija vienkārši un sirsnīgi, tanī pat laikā runāšana vietumis sametās; viņi rādīja dažādus autentiskas spēles veidus (nevis folkloriski-kapeliskas apdares ar kondženes piegaršu, kā Sutars), tanī pat laikā pie tautas tērpiem bija uzvilkuši mūsdienu kurpes, pie tam dubļainas. Grūti pateikt, kas ir labāk. Tie ir divi dažādi ceļi, kas nekrustojas; abi ir labi, abi ir vajadzīgi. Tomēr, ja Sutars zināmā mērā nodarbojas ar uzņēmējdarbību, izmantojot folkloras materiālus, tad Lada dalībnieki nesavtīgi velta mūžu autentisku, nepārveidotu folkloras materiālu tālāknešanai, kad tie tautā zūd vai jau zuduši. Un ja pirmie izsauc prieku un sajūsmu, tad otrie - milzīgu cieņu.

      Pasākuma dziesmu ieraksti (ierakstīts 17.IV LU):

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 4. maijā
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Ļipa kust" - latviešu danču antoloģija! Mācies dancot pats!