Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Kopas "Tūlepillis" koncerts, Rīgā
2003. gada 15. jūnijā

      Jūnijā mūzikas tradīciju festivāls Rīgas mūzika uz Rīgu bija atvedis gluži tuvus viesus - ansambli Tūlepillis (Tuulepill, tā igauniski sauc dūdas) jeb Taulu ģimeni no Pievalkas. Šo novadu igauniski sauc par "Mulgimaa" jeb Muļķu zemi, un nosaukums esot cēlies no tā, ka šie braukuši uz Vidzemi linus tirgot, bet par daudz prasījuši, un vidzemnieki šos saukuši un tā arī iesaukuši par muļķiem. Muļķiem ir sava izloksne, kurā ansamblis pārsvarā dzied. Ansambļa vadītājs ir tēvs - Ants, kurš jau vairāk kā trīsdesmit gadus taisa dūdas un šobrīd strādā Vīlandes Kultūras vidusskolā par dūdu un ermoņiku spēles skolotāju. Tēvam palīdz divas meitas - 24 gadus vecā Anna (Vīlandes Kultūras vidusskolas beidzēja) un 19 gadus vecā Trīne (mācās mūzikas vidusskolā Tērbatā).

Fotoattēls
Trīs dūdenieki

      Koncerts sākās ar uznācienu no zāles dibena, iesākumā meitām spēcīgi - sākumā pamīšus, tad divbalsīgi - dziedot ganu dziesmu, pēc tam visiem trijiem pūšot dūdas. Dūdas skanēja vareni, uz balsīm, juta gan meistara prasmīgo roku tās darinot un skaņojot, gan visu trīs spēlmaņu veiklo spēlēšanu. Muzikanti iekārtojās skatuves piekājē, tādējādi cenšoties kļūt klausītājiem tuvāki ne vien miesiski, bet arī garīgi.

Fotoattēls
Vecās ermoņikas

      Koncertu varētu iedalīt divās - tautas mūzikas un bardiskas ģitārmūzikas (Latvijā nepareizi iesauktas par "folkmūziku") - daļās. Pirmajā bija gan tīri tradicionāli izpildīti, gan postfolkloriski gabali: saucama meitu dziesma, līgavas kāzu dancis uz trim dūdām, mātes racīšanas raudu dziesmas apdare ar "a-a-a", Annas solo dūdu pavadījumā "par saimnieka meitu", Annas izspēlēta meldija uz vargāna (par prieku latviešu klausītājiem, kas vietējo folkloras kopu izpildījumā raduši vargānu dzirdēt izmantojamu tikai kā vientoņa vilcējgrabināmmuzīku), Trīnes dziedāšana vargāna pavadījumā par iziešanu pie nemīlama bagātnieka, Anta aizraujoša un tehniska spēlēšana uz 1915. gadā Igaunijā izgatavotām un paša restaurētām ermoņikām, un noslēgumā - līkumu deja trīssolī pa zāli un blakustelpām ("mēs tagad kopā, kā viena saime, dancosim").

Fotoattēls
Vecākās māsas sacerēta "folkdziesma"

      Koncerta turpinājumā tika izpildītas Annas sacerētas dziesmas (Anta vārdiem - "nedaudz mūsdienu mūzikas, tomēr tās saknes arī ir folklorā"), Annai spēlējot ģitāru, un abām meitām uz balsīm dziedot. Lai gan skanēja skaisti, tomēr šīs dziesmas īsti neiederējās tautas mūzikas koncertā; protams, vecāku vēlme palepoties ar savu bērnu veikumu vietā un nevietā ir izplatīta būšana un nez vai būtu nopietni pārmetama. Beigās tika nodziedāta igauņu kāzu atvadu dziesma, kas ārstējot atvadu sirdssāpes un susinot atvadu asaras.
      Kopumā iespaids bija visnotaļ labs. Un kāds gan vēl tas varētu būt, ja uzstājas vīrs, kurš vairāk kā ceturtdaļgadsimtu taisa, labo un spēlē tautas muzīkas un ir izaudzinājis četrus bērnus (abi dēli šoreiz nebija atbraukuši) - prasmīgus tautas mūzikas izpildītājus?..

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 29. jūnijā
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Pāri jumtam" - tautas deju mūzika blīvplatēs un kasetēs!