Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Grāmatas "Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas" atvēršanas svētki, Rīgā
2003. gada 31. oktobrī

      Oktobra pēdējā dienā Rīgā, Reiterna namā notika ikgadējā folkloristikas konference. Tā noslēdzās ar saviesīgāku pasākumu - Boiku Mārtiņa jaunās grāmatas Latviešu teikto dziesmu melodiskā veidojuma tehnikas atvēršanas svētkiem.

Fotoattēls
Dzied Grodi

      Svētki sākās ar Grodu dziedātu Mārtiņu dziesmu. Sākumā dziesmu uztvēru kā Mārtiņdienas gaidu izpausmi, bet vēlāk sapratu, ka tas bija arī veltījums gaviļniekam Boiku Mārtiņam. Tad grāmatas izdevēja Solvita Sējāne izstāstīja, kā grāmata tapuse, un pateicās visiem, kas pie tās pielikuši savu roku.
      Profesore Ilma Grauzdiņa salīdzināja grāmatas atvēršanas svētkus ar krustabām, jo Latvijā gan dzimstība, gan grāmatu rakstīšana muzikālās folkloristikas jomā esot līdzīgi bēdīgā stāvoklī, pieminēja Mārtiņa kādreizējo flautas spēlēšanu, nosauca grāmatu par ļoti mērķtiecīgu zinātnieka darbu un jaunu pakāpi Latvijas mūzikas zinātnē, kā arī izteica domu, ka grāmatai vajadzētu būt iznākušai stipri agrāk, bet sabiedrība, acīmredzot, tam vēl neesot bijuse nobrieduse.

Fotoattēls
Runā Mārtiņš Boika

      Pats autors izteica prieku par grāmatas pāriešanu no viņa personīgā garīgā īpašuma sabiedrības īpašumā (protams, zināšanu, nevis autortiesību nozīmē), pārsteidza izdevēju ar gluži neticamu apgalvojumu ("Solvit, kļūdu grāmatā nav!.. Nav, es neatradu."), kā arī pieminēja Kapustu Andra lomu rosināšanā izdot šo darbu latviski (sākotnēji tas ticis sarakstīts vāciski kāda projekta ietvaros). Kopš sarakstīšanas pagājis visai ilgs laiks, tāpēc grāmata atspoguļojot tādu laiku, kas viņam kā zinātniekam jau esot aiz muguras - tagad Mārtiņš nodarbojoties ar tādām tēmām kā "Akustiskā ekoloģija", "Skaņu ainava", "Klusums un klusēšana", "Mūzika un nāve". Galvenie secinājumi no grāmatas esot: 1) sen jau neesot bijis jēdzienu, ar ko strādāt, runājot par teiktajām dziesmām, tagad nu tie ir; 2) senajā mūzikas slāni mūsu kopība ar igauņiem esot nesalīdzināmi lielāka nekā ar leišiem; 3) mūsu senči pratuši ļoti labi improvizēt.
      Otra Grodu dziedātā dziesma bija ilustrācija šai improvizēšanas mākai - gandrīz katrs pantiņš tika izdziedāts savādāk, tomēr saglabājot meldijas vadlīnijas. Dziesma tika dziedāta īpatnējā un interesantā Lejasciema (malēniešu) izloksnē, pie tam dziedātas tika samērā šerpas apdziedāšanās dziesmas, kas tautu, protams, ielīksmoja.
      Tad Mārtiņš stādīja priekšā vēl divus darbus, kuros ņēmis dalību: vecticībnieku garīgo dziesmu blīvplati un etnomuzikoloģijas žurnāla Mūzikas pasaule (The World of Music) Baltijas numuru.
      Pēc Grodu trešās dziesmas un Folkloras krātuves vadītājas Bulu Daces paustā prieka par grāmatu un par Mārtiņa darbību kopumā klātesošie tika aicināti blakus telpā, kur bija iespējams iedzert vīnu, piekost kādas uzkodas un galvenais - apspriest jauno grāmatu brīvākā gaisotnē.

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 6. novembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Kapela spēlē ballēs, kāzās un citos godos!