Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

"Skandinieku" 27 gadu svinības,
Rīgā, 2003. gada 11. novembrī

Fotoattēls
Skandinieki

      Lāčplēša dienas vakarā RTU Mazajā zālē Skandinieki svētīja trejdeviņus darbības gadus un stādīja priekšā savu jauno albumu. Pasākums sākās bez steigas, gandrīz pusstundu pēc noliktā laika, ar Staltu Helmī runu, kuras galvenās domas bija pateicība atnākušajiem un solījums nodziedāt "dažas mīļas dziesmas".

Fotoattēls
Pirmā "deviņgade"

      Pasākumam visu laiku vijās cauri abi vadmotīvi - gan jaunā blīvplate, gan trejdeviņi gadi. Pirmais tika uzturēts ar plates dziesmām, otrais - sadalot kolektīvu pa "deviņgadēm", un katrai deviņgadei liekot nodziedāt vienu tolaiku dziesmu un iziet vienu tolaiku rotaļu. Pirmajām divām deviņgadēm pat izdevās iesaistīt bijušos dalībniekus, kas sēdēja zālē, un, gods, kam gods, gan Ilmārs, gan Jāzeps nosauca pa dziesmai tā, ka šķita vēl vakar mēģinājuši. Tas, protams, liecina par labu skolu.

Fotoattēls
Otrā "deviņgade"

      Nez vai būtu vērts pārstāstīt visu koncerta programmu, tomēr ir dziesmas, kas iespiedušās atmiņā. Piemēram, vāķu rotaļa Citu reizi mana māte dārziņu turēj tika izieta vienlaicīgi nopietni un jauki. Savukārt, Margas sauktā Tur bij labi talkā ieti neatvairāmi ievilka skatītājus līdzdziedāšanā.

Fotoattēls
Igauņu sveicējs

      Koncerta beigās Valda pievilka strīpu: "Šis disks ir noiets etaps. Vecā pasaule, kuras drīz nebūs." Tāpēc nobeigšot ar jauno lībiešu himnu; tā īzrādījās Eiropas Savienības himnas meldijā ar vārdiem "Izstaigāju līvu zemi, smilgām šūti zābaciņ..." Jā, lai tie joki, kur tie joki, bet jaunā plate nu gan, šķiet, ir jauns etaps Skandinieku ierakstu vēsturē: vairākas dziesmas tanī apdarinātas izteikti postfolkloriskā manierē. Protams, Skandinieki arī agrāk nav bijuši autentiskas izpildījuma tradīcijas nesēji (kā etnogrāfiskie ansambļi) vai kopētāji (kā, piemēram, Ēlijas piektdiena), drīzāk - izcili folkloras materiāla interpretētāji, kas atraduši savu, unikālu ceļu un to veiksmīgi gājuši: gan saliekot dziesmu vārdus, gan veidojot daudzbalsīgas apdares, gan gandrīz visus savus dziedātājus izaudzinot par spēcīgiem saucējiem, gan, atšķirībā no dievturiem, sekmīgi iedzīvinot jaunpagāniskas norises. Tomēr "pasaules mūzikas" paņēmieni, piemēram, aizjūriska bundzināšana vai jocīgakordisks pavadījums, ir taisni jaunās pasaules elpa, kas dveš vecajiem, 80. gadu, Skandiniekiem pakausī.

Fotoattēls
Ieēsts ir, nu var arī uzdziedāt

      Pēc gaviļnieku apsveikšanas (pamanāmākie, lasi - sadzirdamākie, sveicēji bija Etniskās kultūras centra kolektīvs, Grodi, Delve) zāle tika pārkārtota, uzklāti galdi, un kopīgi ēsts, dzerts, dziedāts un dancots; pa starpām tika rādīti arī kumēdiņi, piemēram, folkrobika - aerobika tautiskas mūzikas pavadījumā tautiski-sportiskās drēbēs.

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 18. novembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Dodies uz dančiem!