Russian English


folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Pasakumi
Kalendārs
Regulārie
Reportāžas
Mācības

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Kopas "Ramada" koncerts, Rīgā
2003. gada 14. decembrī

      Decembrī pēc ilgāka pārtraukuma atsākās festivāls Rīgas mūzika. Jau otro reizi šinī gadā tā ietvaros Rīgā viesojās krievu tautas mūzikas izpildītāji, šoreiz - no Maskavas.
      Folkloras ansamblis Ramada (Šąģīäą) dibināts salīdzinoši nesen - 1996. gadā, tomēr daudzu tā dalībnieku darbības laiks folkloras kustībā ir ievērojami ilgāks. Īpaši izceļami ir abi vadītāji: Vlasovu Svetlana kā zinātniece - viņa ir profesionāla etnomuzikoloģe, beigusi konservatoriju, piedalījusies neskaitāmās folkloras ekspedīcijās, un Holodnovu Grigorijs kā folkloras kustības aktīvists, kurš vienmēr ir gatavs sadziedāt, saspēlēt vai sadancot un kuru pazīst lielākā daļa Krievijas folkloristu.

Fotoattēls
Ēlijas piektdiena dzied

      No iepriekšējiem Rīgas mūzikas koncertiem šis atšķīrās gan ar zāles iekārtojumu (nebija skatuvītes), gan ar norisi (pirms viesu ansambļa uzstājās arī viens vietējais - Ēlijas piektdiena).

Fotoattēls
Ēlijas piektdiena rāda riņķa danci

      Ēlijas piektdiena iesāka ar divām Latgales baltkrievu Ziemassvētku jeb Kaļadu dziesmām, tad turpināja ar vecticībnieku rekrūšu dziesmu un arakčejeviešu (zaldātzemnieku, ko cara laikos nometināja arī Latgalē) balādi. Tad sievas un meitas izdejoja kāzu ieražu sieviešu apļa danci (Ļė’ńźą źšóęźą). Viena meitene nodziedāja bērnu joku dziesmu, kas paredzēta vecticībnieku bēru raudu dziesmu izpildīšanas apgūšanai. Gavēņa laikā vecticībniekiem neesot bijis brīv dziedāt laicīgās jeb, viņu vārdiem, "tukšās" dziesmas, tikai t.s. "garīgās dzejas". Ar laiku tās sāka aizvietoties ar balādēm, un vienu no tām (par Kijevā mītošu atraitni, kuras deviņi dēli izauguši par laupītājiem) ansamblis nodziedāja. Savu uzstāšanos ansamblis nobeidza ar "griezenēm" (Źšóņčėźč) - rotaļu, kurā dalībnieki stāv apkārt un dzied, bet vidējais kādu no viņiem uzaicina, izgriež elkoņos un atstāj savā vietā. Tā kā Ēlijas piektdienā vīriešu dzimumu pārstāv tikai vadītājs un tā mazais dēlēns, tad rotaļu iziet palīdzēja maskavieši, vienlaicīgi pārņemot koncertstafeti.

Fotoattēls
Ramadas uznāciens

      Ramada uznāca ar gaudulīgu dziesmu un polonēzveidīgu dejas rakstu. Tad Vlasovu Svetlana pastāstīja par ansambļa darbību: par to, kā viņi braukuši ekspedīcijās, kā mācījušies pārņemt muzikālo tradīciju, saglabājot to tādu, kāda tā ir, nesamaitājot tās harmoniskumu un skaistumu. Kā visi tāda veida ansambļi, arī Ramada apgūstot konkrētas dziedāšanas tradīcijas: Sibīrijas un Dienvidkrievijas (nejaukt ar kazaku!). Abas šīs vietas ir tā saucamās "vēlās pārcelšanās" vietas, respektīvi, vietas, uz kurām krievu ļaudis sāka pārcelties tikai XVI gs. beigās, atnesot līdzi agrāko dzīves vietu paražas un dziesmas.

Fotoattēls
Rotaļa

      Uzstāšanās pirmajā daļā ansamblis rādīja Sibīrijas vecticībnieku folkloru. Iesākumā tika izpildītas vairākas rotaļas. Pirmajā tika pīts "vainags": cilvēki saķērās virtenē, un tās gali pamīšus līda cauri viens otram. Otrā bija rotaļdeja uz diviem "trijniekiem".

Fotoattēls
"Cepuru cīņa"

      Interesanta norise ir tā sauktajām "kautiņu dziesmām" (ļåńķ’ ļīä äpąźó) - tanīs mūzikas pavadījumā notiek dūru cīņas. Tā kā šādām cīņām nepieciešama ne vien iepriekšēja sagatavotība, bet arī nonākšana līdz atbilstošam stāvoklim, tad ansamblis parādīja tās bērnu variantu, kurā ir nevis jākaujas, bet jānorauj pretiniekam no galvas mice.
      Sibīrijas programmas noslēgumā ansamblis nodziedāja pazīstamo dziesmu Melnais krauklis (×åšķūé āīšīķ) citā, nepazīstamā meldijā, kā arī nodejoja pāru deju valša ritmā.

Fotoattēls
Kaļuku pūšana

      Otrās - Ukrainas pierobežas ciemu - tradīcijas ietvaros tika parādīti arī īpatnēji, senatnīgi skaņurīki. Iesākts tika ar vīriešu muzīkām kaļukām (źīėžźč) - garām suņuburkšķiem līdzīgām stabulēm, kurām svilpe tiek veidota ar mēles palīdzību un skaņa tiek mainīta aizsedzot galu. Tad tika parādītas stabules - no līdzīga materiāla, tikai krietni mazākas un ar pirkstu caurumiem; tās bija arī krietni kaprīzākas: ik pa brīžam bija jāmērc ūdenī, un arī tad tās ne vienmēr gribēja skanēt.

Fotoattēls
Solo deja balalaiku pavadījumā

      Uz divām balalaikām tika ļoti smuki nospēlēta meldija, kuras laikā trešais vīrs dancināja meitenes, mēģinot tām izraut no rokām nēzdaudziņu.
      Pēc skumjās, bet skaistās vīru dziesmas Ak, tu, ielejiņa (Ąõ, äą ņū äīėčķóųźą) skatītāju acīm atkal parādījās sievas, bet šoreiz jau citos - Dienvidkrievijas - tērpos. Nu tapa skaidrs, kur viņas bija tik ilgi pazudušas. Tērpi ir diezgan krāšņi, un tas priecē, ka ansamblis var atļauties katras tradīcijas izpildīšanai turēt attiecīgus tērpus. Pēc nopietnas sievu dziesmas tika nodziedāta joku dziesma Ak, zaķīt, kur tad tu biji (Īõ, ēąéźą, ćäå ę' ņū įūė) un nodancots Krakovjaks (tas tika dejots līdzīgi kā pie mums un leišos, tomēr nedaudz savādāk).

Fotoattēls
Kamēr vīri "kāvās", sievas pārvilka tērpus; skan kuģīklas

      Sievietes esot spēlējušas citas muzīkas - kuģīklas (źóćčźėū), no skata atgādinošas gāršus, kuru pavadījumā tika nosaukta viena dziesma. Jāteic, skaņa šīm muzīkām ir ļoti īpatnēja un interesanta.
      Pēc spēcīgas kopdziesmas Ak, sāka sāpēt Jānītim galva (Īõ, ēąįīėåėą ó Āąķč ćīėīāą) tika nodejota ne mazāk pārliecinoša kopdeja - kadriļa.

Fotoattēls
Ramada vienojas dziesmā

      Ansambļa spēja sniegt tik garu koncertu, tā laikā ne uz mirkli nepazaudējot skatītāju uzmanību un interesi, ir apbrīnas vērta. Tas, acīmredzot, bija iespējams pateicoties lielajai repertuāra daudzveidībai, tam, ka ik numurā bija kaut kas jauns. Un arī beigās palika iespaids, ka vēl daudz kas palicis neparādīts.
      Pievelkot strīpu, ansambļu sniegumu varētu raksturot šādi - Ēlijas piektdiena dziedāja labi un skanīgi, vienīgi izklausījās, ka aiz uztraukuma meitenes sāk dziedāt par augstu, un Aļonkinu Sergejs tik augstu nespēj nodziedāt; Ramada arī dziedāja labi, tomēr drīzāk izklausījās pēc kvalitatīvas folkloras kopas, nekā pēc autentiskas tradīcijas pārņēmējansambļa; dejošanai arī nebija ne vainas, kaut dažiem dejotājiem prasītos vairāk iznesības.

      Pasākuma dziesmu ieraksti:

      Raksts: Ansis Ataols Bērziņš, 2003. gada 24. decembrī
      Bildes: Ansis Ataols Bērziņš

Atsauksmes

Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar   SFL, Latnet un Lanet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Dodies uz dančiem!