Latvian English


folklora.lv














Mpeg3






folklora.lv






folklora.lv

.

: , ,
23 2004

      21 25 . , , , . , .
      , - , , - , , , , , .


      , . ( ). - , . , , . , , .
      Oficilo koncerta programmu ieska koris Ave Sol. Tautastrpos rbtie, griem, tridekiem un vellabungu bruotie dziedtji nodziedja divas apdares - Tautieam roku devu un Aizej, lieti, rkdams, kaukdams. Kdreiz, padomju laikos tik izplattie Ncas tautastrpi, k ar korisks apdares skanjums uzvdinja 60.-70. gadu mksliniecisks padarbbas dvesmu. Tas, ka ds kolektvs atklja koncertu (viesi no konferences bija rpus programmas), faktiski, uzskatmi pardja koncerta rkotju izpratni un uzskatus par to, kas ir tautas mzika un kas sagaidms koncerta turpinjum. Tas gan nav nekds brnums - Brisel pseidofolklora ir ne mazk cie, k Maskav.
      Laika taupanas un skatuves aizpildanas nolkos kolektvi nca "porcijm" - pa divi vai trs. Ldz ar Ave Sol bija uznkusi Klaipdas Mie un Tenore andelo karia no Nuoras Sardnij, Itlij. Sardnieiem bija ldzi salas karogs - krusts pri un katr t str pa maura galvai ar aizsietm acm. etri sardniei sastjs aplt un nodziedja saucamu, daudzbalsgu dziesmu. Dziesma bija smuka, izklausjs autentiska, tomr dieml nebija izbaudma neprofesionls apskaoanas d - apakjs balss dziedtjs skanja daudzreiz skak par saucju un atloctjiem. Leiu kapela polku ieska stabuljot, tad pamazm piesldzs pvoles, kontrabase, bungas, stabulnieks prgja uz hromku. Lai ar skanjums bija viduvjs, kapelai izdevs "paemt" publiku, iespjams, ar fifgajiem gjieniem: skaitanu ldz astoi, pauzm ar "ho-ho" u.c.


      Otraj "dev" pirm bija tautas mzikas kopa Silleri no Trbatas. Diezgan neautentisk sastv (akordeons, trsrindu ermoikas, divas kocertkokles, trijstris, robdlis un velnabungas) un gar tika izpildta viena joku dziesma un viena zie ar solodziedjumu mikrofon. Samoras korsavienba no Spnijas bija sts koris, kas vl piedevm izcls ar savu zemo lmeni - netrs dziedjums bija saklausms ar neapbruotu ausi. Tcokas tautas mzikas kopa no Nogradas Ungrij izrdjs esam oti sakarga kapela. Visas muzkas (divas meldijas vijoles, trs ritma vijoles, cimboles un kontrabase) skanja labi, meldijas un tempi tika mti biei un oti saskaoti.
      Tijl en Nele no Hoves Flandrij bija bari pusma sievu un vru, kas ieska plaukint un tad, zem dirianas un bajnistes splanas koriski dziedt. Otraj gabal priek iznca dgs, brdains vrs, un, kausu vcinot, nodziedja kaut ko par kateismu, uz ko prjie piebalsoja ar piedziedjumu "trinken, trinken" un kartona kausu ldzvcinanu. Brnu tautas mzikas un dziesmu kopa no ilutes Lietav sastvja no 10 dziedtjmeitenm pirmaj rind un skatam noslptiem muzikantiem otraj (pc skaas sprieot, tur bija base, pamie, sitamie un akucis). Dziedjums bija vj un netrs, pavadjums - nesakargs un tradcijm neatbilstos. Igauu tautas mzikas kopa Vsu kapela no Jerves splja t, k tan pus obaltdien mdz splt stas tautas mzikas kapelas: divas ctarkokles (nevis koncertkokles, k iepriekjajiem!), akucis, pijole un velnabungas ieska ar srgu intrumentlu valsti, tad prgja uz polku, un t vairkas reizes pc krtas.
      Lai nu par ko, bet par folkloras ansambli folkloras ansambli La kolombjr no envas veic diezin vai ir iespjams saukt - tas bija vai nu maz kortis, vai liels voklais ansamblis; protams, ar visu diritju. Nekas traks jau tas nav, tomr neatbilstoa nosaukuma izvle maldina potencilos klaustjus. Otrs ceturts "devas" prstvis - Krkonoes koris no ehijas atbilda savam nosaukumam - ne tur ko pielikt, ne ko atemt.
      Muzikl savienba Eskuela rondaa no Reknas Valensij, Spnij bija jauks stdzinieku ansamblis - ducis itru, mandolnu u.c. stgu muzku strinkinja tautas meldijas. Korapvienbas Gran sasso no Lakvilas Itlij sastv bija padsmit vru un padsmit sievu, kas akordeona un sietia pavadjum spargi dziedja tautasdziesmu apdares. Igauu tautas mzikas kop Trillall no Tiriem pie Jerves Igaunij splja sievas (dru ctara, akucis, kontrabase, vellabungas, slota pret solu), k ar dziedja divi vri un trs sievas; repertur - pajaunas zies.
      K zinms, eiropides stenb ir nevis eiropides, bet ESides: tajs nepiedals stenas Eiropas tautas, nu, kaut vai msu kaimii baltkrievi, toties dalbu em Eiropas valstu koloniju, kuras neatrodas Eirop, prstvji. T, Grenlandes sala vispr skaits esam Ziemeamerik, tomr t k t ir Dnijas karalistes prvaldjum, tad ar no turienes bija ieradies kolektvs. Grenlandieu kopa MIK sastvja prsvar no eskimosiem, tomr vadtjs un dirients bija dnis ar misionrisku sejas izteiksmi. Kopum prieknesumu vartu raksturot k neveiksmgu minjumu (tan jtama kultru disonanse) piepott iedzimtajiem eiropieu kora kultru, ataidot to ar vietjiem elementiem. Otrs sardnieu kolektvs - Svt Matsa SOS no Bonas - bija jtami koriskks par pirmo: gan no repertura, gan no izpildjuma viedoka. Dodenavas ugunsdzsju orestris no Hesenes apria Vcij bija parasts ptju orestris ar visiem attiecgajiem pamajiem, notm un vcu ziu meldijm.
      Leiu folkloras ansamblis Pamis ieska ar skaistu instrumentlu ermoiku (honera) splmaa solo. Tomr turpinjums bija pabaiss - saucja ieska saukt par augstu, dai atlocja zemk, un t rezultt dziesma izskanja bk vl par bu. Holandieu kolektva Pt hein no Goirles sniegums bija kvalitatvs, faktiski, no muzikl viedoka - profesionls, sastvs - labs (itra, kontrabase, pleite, pvole, akucis, mazs bundzias un kastesbungas), tomr repertura izvle un apdares veids izraisja neizpratni. Prsvar dominja riski-austrumnieciski joi, tomr par laimi neizpalika viena smuka, rma holandieu zie.
      Muziklais klubs Sei pastami (Vecie pazias) no Radvilia Lietav sastva kupluma zi attaisnoja savu "klubiskumu". Gan dziedana, gan splana (hromka, kontrabase, vijole, klarnete, bungas, zvrgui) bija lab, klausm lmen. Fifr e tambr de San uk (Svt Lkas flautas un bungas) no Sjres Val, veic sastv bija trs "pionierbungu" bugieri un vienpadsmit "skpleiu" pleittji. Skaistuma labad (?) gar malm stvja pieci sievii pum roks. Orestris "norva" divus braus marus.
      Pdj uzncien atkal bija paredzts kolektvs no Latvijas. Un atkal - koris. Rgas 1. vidusskolas meiteu koris Sapnis nodziedja Jura Vaivoda Dzintarju naktis. Smuki, bez aubm, tomr ar tautas mziku Vaivoda "don-don" nav nu ne mazk sakara.
      K pas prsteigums tika pieteikti etri flmi, kas fonogrammas pavadjum sinhroni vcinja etrus lielus karogus, no kuriem viens, protams, bija eiropides karogs.


      Noslgum veicieu ptju kopansamblis, kas sastvja no La kolombjr un Korakord dalbniekiem, saveidoja tik varenu savu ditauru kori (pret grdu stutjamas, lielas, garas pptaures), ka, klaustju aplausu mudinti, dabja nopst vl vienu, neparedztu gabalu.
      Publika, acmredzot, tpc ka t prsvar bija jau "iesilui" dalbnieki, bija oti atsaucga - t plaudja un sajsm bva pie katras izdevbas. Lai ar reizm da reakcija ita nepamatota, t tomr radja visprju kopbas un svtku gaisotni.
      Visu koncerta laiku un it pai pc t beigm zem Upu Andreja vrgs acs, brvi pa visu laukumu notika spontnas sadziedans un sadancoans - jautras, patiesas un prnacionlas. Un ts laikam ir tas skaistkais, kas tdiem svtkiem piemt.

      : , 25 2004
      :


© 1998-2017,
, ansis_N@N_folklora.lv

  SFL, Latnet Lanet.


26 2006