LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Gadskārtas


    Jau agrā bērnībā mums tiek iemācīts, ka ir četras gadskārtas jeb gadalaiki - pavasaris, vasara, rudens un ziema. Izrādās, arī šis, šķietami pašsaprotamais, iedalījums ir samērā jauns.
    Agrāk gads dalīts tikai divās daļās - vasarā un ziemā, To var skaidri apjaust no folkloras: par rudeni un pavasari ir pierakstīts krietni vien mazāk tautasdziesmu, nekā par vasaru un ziemu. Daudz ir tādu dziesmu, kurās vasara mijas ar ziemu.
Ziema nāca raudādama,
Vasariņa dziedādama;
Ziemai vārti aizveras,
Vasarai atveras.
    Ar laiku ļaudis sākuši izdalīt arī rudeni un pavasari.
Ziemu sniga sniedziņš,  
Vasaru lietutiņš,
Rudeni aukstais
Vējiņš pūta.
    Jāpiebilst, ka cilvēki izmanto divus principiāli atšķirīgus dalījumus gadalaikos - astronomisko un meteoroloģisko. Pēc astronomiskā dalījuma gadalaiku sākumi ir saulgriežos ( Lieldienās, Jāņos, Miķeļos un Ziemassvētkos). Savukārt, pēc meteoroloģiskā, apmēram tā - kad ir auksts un snieg sniegs, ir ziema, kad karsts un zaļa zālīte - vasara. Protams, neviens no šiem dalījumiem nav reāli lietojams: astronomiskais - dēļ neatbilstības meteoroloģiskām dabas parādībām, meteoroloģiskais - dēļ sistematizācijas neiespējamības. Tāpēc ļaudis dažādās zemēs ir mēģinājuši izveidot vietējiem laika apstākļiem daudz maz atbilstošus, bet strikti noteiktus gadskārtu iedalījumus. Teiksim, mūsdienās ļoti populārs ir uzskats, ka pavasaris ir marts, aprīlis un maijs, vasara - jūnijs, jūlijs un augusts, rudens - septembris, oktobris un novembris, bet ziema - decembris, janvāris un februāris. Kā redzam, šāds iedalījums pilnīgi nerēķinās ar astronomiskajiem gadalaikiem. Daži pētnieki uzskata, ka mūsu senči par gadalaiku sākumiem pieņēmuši astronomisko gadalaiku vidusdienas ( Ūsiņus, Māras, Mārtiņus un Meteņus), tādā veidā rodot kompromisu starp astronomiskajiem un meteoroloģiskajiem gadalaikiem. Taču folklorā ne mazākā mērā ir atrodami apstiprinājumi arī tīri astronomiskai un tīri meteoroloģiskai gadskārtu noteikšanai. Šķiet, ka visizplatītākā tomēr ir bijusi meteoroloģiskā gadskārtu izpratne.
    Jebkurā gadījumā, pavasara laiks agrāk tika uzskatīts par gada sākumu (un ļoti pamatoti - daba mostas, sākas, tātad sākas arī gads), tāpēc mēs sāksim ar to.


Gads

Pavasaris

Vai tu zini , ka...?
  • kad pie mums - Ziemeļu puslodē, ir ziema, Dienvidu puslodē, piemēram Austrālijā, ir vasara, un otrādi - kad pie mums vasara, pie viņiem ziema;
  • gadskārtu maiņa notiek tāpēc, ka Zemes griešanās ap savu asi nav perpendikulāra kustībai ap Sauli; līdz ar to Zeme gada laikā pamīšus pagriež pret Sauli Ziemeļpolu un Dienvidpolu; kad Ziemeļpols pagriezts pret Sauli, pie mums ir vasara, kad aizgriezts prom - ziema.
  • leišiem gadskārtu nosaukumi ir gandrīz tādi paši, kā latviešiem: pavasaris (uzsvars uz 2.zilbi), vasara (1.z.), ruduo (2.z.), žiema (2.z.)


Ticējumi
  • Ja kāds gada laiks iesākas ar sliktu dienu, tad viss tā gada laiks būs slikts. Ja iesākas ar labu, tad būs labs.


Mīklas
  • Vienam tēvam četri bērni - divas māsas, divi brāļi; vecākam brālīšam puķes zied azotē, pastarai māsiņai jau balta galviņa. Visi četri iet pa ceļu, cits aiz cita tekādami, nekad kopā nesanākdami. (ikialadag irteč)


Sakāmvārdi un parunas
  • Ziemu par vasaru nevar pārtaisīt.
  • Vasarai acis, bet ziemai zobi.


Anekdotes
  • Skolotājs jautājis: kāpēc vasarā diena garāka, bet ziemu īsāka? Visi skolnieki cietuši klusu. Tikai mazais Fricis lepni piecēlies un atbildējis: "Skaidra lieta tak! Vasaru naktis ir īsākas un tāpēc dienas garākas!"


Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Pāri jumtam" - tautas deju mūzika blīvplatēs un kasetēs!