LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Jāņi


    Tad, kad pienākusi gada visgarākā diena, kurai seko īsākā nakts, latvieši svin Jāņus. Īstā Jāņu diena pēc Gregorija kalendāra ir 23.jūnijā.
    Jāņi ir lielākie un mīlētākie latviešu svētki. Tāpēc tiem gatavojas jo cītīgi. Jāapdara lauku darbi, jāizravē dārzi un puķudobes, jāsakopj sēta. Saimnieces sēja sieru, saimnieki no miežiem darīja alu.
    Dienu pirms Jāņiem sauca par Zāļu dienu. Tā kā saule savu gaismu un siltumu šajā laikā dāvā visdāsnāk, ļaudis ticēja, ka tanī plūktām zālēm piemīt īpašs spēks. Dažādi lietotas, tās nes auglību un svētību, nodrošina veselību un labklājību. Tāpēc appušķoja gan laukus, gan dārzu, gan sētu. Pušķošanai visvairāk izmantoja bērza meijas un ozola zarus.
    No ozola zariem vija vītnes un vainagus. Izrotāti tika arī dažādi priekšmeti.
Es uzliku dzirnavām           
Ozolzaru vainaciņu;
Lai tās man viegli tek,
Līdz citam Jānīšam.
    Zāļu vainagi tika arī lopiņiem.
    Tā kā Jāņu naktī arī raganas un burvji nesnauda, vajadzēja nodrošināties pret viņu kaitējumiem. Tādā nolūkā pie durvīm un arī citās vietās lika pīlādžu zarus. Ļaunuma atvairīšanai noderēja arī dadži, nātres, dažādi asi priekšmeti. Īpaši no skauģiem sargāju lopu laidaru.
Es iespraudu izkaptiņu       
Savā govju laidarā;
Lai ragana nosagrieza,
Ātrajā skrējienā.
    Par Jāņu zālēm sauc visus zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmās visbiežāk pieminētas madaras, vībotnes, āboliņš un buldurjānis. Ar zālēm izkaisīja pagalmu, kūti, takas, pa kurām diendienās staigāja saime. Zāles lika gultās, sprauda pie sienām un griestiem. Pa grīdu izbārstīja sakapātas lapas un sasmalcinātas kalmes.
    Kad visi priekšdarbi bija pabeigti, posās uz Jāņu svinībām, apvilka godadrānas. Meitas un sievas Jāņu vakarā rotājās ziedu vainagiem. Puišiem un vīriem galvās bija ozollapu vainagi.
    Visupirms aplīgoja saimnieku un saimnieci. Viņus šajā vakarā godāja par Jāņu tēvu un Jāņu māti. Visi pārējie, gan pašmāju ļaudis, gan ciemiņi, tika saukti par Jāņa bērniem. Jāņu tēvs un Jāņu māte pateicās par veltēm, vainagiem un zālēm, un aicina Jāņa bērnus pie galda. Uz galda nedrīkstēja trūkt siera un alus.
Jāņu māte sieru sēja           
Deviņiem stūrīšiem;
Jāņu tēvs alu dara
No tā miežu gabaliņa.
    Kārtīgi iestiprinājusies, saime devās aplīgot tīrumus un dārzus, ēkas un lopus. Tāpat kā pusķošanas, arī aplīgošanas nozīme ir gādāt laimi, svētību un bagātību.
    Par līgotnēm Jāņu dziesmas sauc tādēļ, ka tām raksturīgs īpatnējs stiepts piedziedājums "līgo". Taču ir sastopami arī citi, piemēram "līgā", "līgē", "līgo, Jānīt" u.tml. Latgalē izplatīts ir "rūtō", "rūtoj".
    Jāņu bērni aplīgoja visu, ko vien vēlējās. Aplīgojuši savu saimniecību, tie devās uz kaimiņiem un aplīgoja arī tos. Jāņa bērni bija gaidīti, jo viņu ierašanās sekmēja pārticību un saticību mājā. Ciemošanās laikā allaž notika arī apdziedāšanās ciemiņu un mājinieku starpā.
      


Lieldienu olas

Apjumības

Ticējumi
  • Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītājiem sagaidāma kāda nelaime.
  • Ja pa Jāņiem nelīgojot, tad vasarā lini sakritīšot veldrē.
  • Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
  • tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām, augot labāki zāle.
  • Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.
  • Jāņa naktī paparde zied zelta ziediem; kas viņu redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.
  • Zemē ierakta nauda Jāņa naktī kaltējoties.
  • Jāņa naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labāk aug.
  • Jāņa dienas vainagi jānes uz siena šķūni, tad govis dod tauku pienu.
  • Jāņu nakti nevajag gulēt, lai odi nekož.
  • Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
  • Jāņu vakarā laidars jāizkaisa ar nātrām, lai raganas noduras.
  • Jāņa naktī meitas skatās ezerā, tad ezera ūdenī redzot brūtgānu nākam.
  • Jāņa naktī jāsviež ozola vaiņags ābelē; cik reizes vaiņags kritīs zemē, tik gadu vēl līdz kāzām.
  • Jāņu naktī atveroties debess. Ja tai brīdī kaut ko vēlas, tad tas piepildās.
  • Jāņu vakarā visās ēkās jāiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu.
  • Ja Jāņu naktī govis maujot, tad būšot slapjš rudens.
  • Jāņu vakarā salasītās zāles der visām slimībām.
  • Kas Jāņu naktī divpadsmitos viens atrodas mežā, to var saplosīt zvēri.
  • Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.
  • Jāņu vakaru kaimiņienēm vajaga runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu.
  • Ja kāds grib otru noskaust, tad vajaga Jāņa vakarā kurināt pirti un lūgt to pirtī, kuru grib noskaust.
  • Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnaktī vajag iet kur apīņi aug un sukāt galvu.
  • No Jāņa dienas dzeguze mēdās.


Parunas
  • Līst kā pa Jāņiem.



Autortiesības © 1998-2017, Ieva Medene, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Dodies uz dančiem!