LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Kalendārs


    Sadzīvē par kalendāru biežāki sauc driķētu grāmatu, kurā dienas vienam gadam uzskaitītas, tomēr šī nozīme ir tikai atvasināta. Pamata nozīme, par kuru še arī runāsim, ir laika skaitīšanas sistēma, tātad veids, kā ļaudis skaita laiku, pēc kādām noteiktām dabas parādībām vadoties (pielikumos gan ievietoti arī sakāmvārdi, ticējumi un mīklas, kuros vārds "kalendārs" lietots grāmatas nozīmē).
    Cilvēka dzīves rituma pamatā ir trīs astronomiskas parādības - dienas un nakts, Mēness fāžu, kā arī gadalaiku mīšanās. Dabiski, cilvēks tām deva vārdus un tā radās dienas (diennakts), mēneša un gada jēdzieni. Viss bija labi, kamēr cilvēks nemēģināja atrast starp tiem sakarības. Problēmas radās, mēģinot gadu sadalīt mēnešos un dienās, kā arī mēnesi dienās. Izrādījās, ka gadā nav vesels skaits mēnešu, bet gadā un mēnesī - dienu. Tā kā cilvēks sadzīves vienkāršošanai tomēr gribēja nonākt pie kādas sakarības, pie kam veselos skaitļos, tad nekas cits neatlika, kā izvēlēties kādu no jēdzieniem par pamatu un pārējos pielāgot tam. Visdabiskāk bija izvēlēties īsāko - dienu.
Kas to teica, kas redzēja,
Ka saulīte nakti guļ?
Dienu brida zaļu birzi,
Nakti jūras ūdentiņu.
    Tālāk bija jāizvēlas starp gadu un mēnesi. Tie, kuri par svarīgāku izvēlējās mēnesi, nonāca pie Mēness kalendāra, kuri gadu - pie Saules kalendāra, kuri mēģināja abus savstarpēji saskaņot - pie Mēness-Saules kalendāra. Folklorā un vēsturiskos materiālos var atrast apstiprinājumu, ka latvieši droši vien izmantojuši visus šos kalendāru veidus.
    Mēness kalendāra mēneši bija pamīšus 30 un 29 dienas gari. Tie tika iedalīti sešās nedēļās, kuras savukārt sastāvēja no piecām dienām (katra otrā mēneša pēdējā nedēļa bija tikai četras dienas gara). Jauna diena sākās vakarā, tad kad parādās Mēness. Piektā dienā strādāts netika un tā tika svētīta. Gads sastāvēja no divpadsmit mēnešiem, tātad tas bija tikai 354 dienas garš - kādas 11 dienas īsāks par astronomisko Saules gadu. Līdz ar to viens un tas pats mēnesis dažādos gados varēja būt gan vasarā, gan ziemā.
    Saules kalendāra gads ir aptuveni 355 dienas garš. Skaidrs, ka tas tika dalīts gadalaikos, vispirms tikai ziemā un vasarā, tad arī pavasarī un rudenī. Domājams, ka par dalījuma punktiem ņemti četri saules grieži (Lieldienas, Jāņi, Miķeļi, Ziemassvētki), un vēl četras dienas, kas tiem pa vidu iraid (Meteņi, Ūsiņi, Jēkabi un Mārtiņi), tātad gads dalīts astoņās daļās. Kā tas iedalījies smalkāk, pētnieku domas dalās. Daži uzskata, ka 74 piecdienu nedēļās - pa 9 starp katriem Saules svētkiem (Meteņiem, Lieldienām, Ūsiņiem, Jēkabiem, Miķeļiem, Mārtiņiem, Ziemassvētkiem), izņemot Jāņus - starp Jāņiem un Ūsiņiem, kā arī starp Jāņiem un Jēkabiem bijušas desmit nedēļas. Citi turpretīm domā, ka 40 deviņdienu nedēļās, atstājot 5 vai 6 liekas dienas, kas sadalītas starp Ziemassvētkiem un Lieldienām.
    Mēness-Saules kalendārs atšķīries no Mēness kalendāra tikai ar to, ka katrā trešajā gadā bijuši trīspadsmit, nevis divpadsmit, mēneši (liekais mēnesis ticis pievienots pavasarī). Līdz ar to tika dzēsta Saules un Mēness gadu atšķirība, kas trīs gadu laikā bija izaugusi lielāka par 30 dienām.
    Tomēr cilvēkiem bija vajadzība ne tikai sadalīt gadus un mēnešus diennaktīs, bet arī diennakti pašu sadalīt smalkāk. Par to tad arī runāsim nākamajā lapā.


Laiks

Pulkstenis

Vai tu zini , ka...?
  • vārds "gads" droši vien cēlies no vārda "derīgs" slāvu valodās (piem., krieviski "ćīäķūé"), un sākotnēji apzīmējis "derīgu laiku", "derīgu laikposmu";
  • vārds "mēnesis" pilnīgi droši atvasināts no vārda "Mēness" un to nodalīšana rakstībā un izrunā notikusi mākslīgi un samērā nesen;
  • vārds "diena" cēlies no sena indoeiropiešu vārda "dei", kas nozīmējis "spīdēt", "mirdzēt", "laistīties"; tāpēc daudzās indoeiropiešu izcelsmes valodās šis vārds ir ļoti līdzīgs (piem., krieviski "äåķü", angliski - "day");
  • mēs laiku skaitam pēc Saules kalendāra (Gregora jeb gregoriāņu paveida) un ar Mēnesi tikpat kā nerēķinamies.


Ticējumi
  • Ja sapnī viens otram rādot kalendarā datumu, tad tas, kam datums rādīts, drīzā laikā miršot.


Mīklas
  • Tikai gadu vecs, un tomēr tā novecojies, ka nekam vairs neder. (srādnelak; driķētas grāmatas nozīmē, protams).
  • Īt ubogs ar 12 kulem, tamos kulēs pa 4 kaki, tim kakim 7 bārni . (saneid nu saļēden ,išenēm ,sdag; pēc mūsu tagadējā kalendāra, protams).
  • Liels, liels ozols, tam ozolam divpadsmit zaru, katram zaram četri perēkļi, katram perēkļam septiņas olas, katrai olai savs vārds. (saneid ,saļēden ,išenēm ,sdag)
  • Vienam kungam divpadsmit muižu; katrā muižā četras sievas, katrai sievai septiņi bērni - pa pusei balti, pa pusei melni. (sitkan nu saneid ,saļēden ,išenēm ,sdag)


Sakāmvārdi un parunas
  • Katrai dienai sava nakts.
  • Tas jau gudrs: viņš ir tos kalendara vākus lasījis.


Anekdotes
  • Reiz čigāns nozadzis zirgu. Viņam pavēlēts iet maija mēnesī uz tiesu. Čigāns nav aizgājis. Viņš ticis noķerts un tam prasījuši: "Kādēļ nebiji maija mēnesī pie tiesas?" Čigāns: "Ūja, lielā tiesa, kā tad lai es zinu, kurš tas maija mēnesis? Dažreiz tas mēnesis apaļš kā ripa, dažreiz kā maza, maza garoziņa."


Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Pāri jumtam" - tautas deju mūzika blīvplatēs un kasetēs!