LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Laiks


    Laiks ir kaut kas tāds, ko cilvēks nespēj nedz ietekmēt, nedz mainīt. Lai ko tu arī nedarītu, laiks plūdīs neatkarīgi no tevis. Līdz ar to cilvēki īstenībā nemaz nezina, kas ir laiks. Iespējams, mēs saskaramies ar laiku tikai vienā no tā izpausmēm un šo izpausmi arī pazīstam. Turpmākajā tekstā, lai vienkāršotu izklāstu, mēs šo, mums pazīstamo, izpausmi arī dēvēsim par laiku, kā tas arīdzan parasti tiek darīts.
    Tātad, laiks ir pasaules pastāvēšanas raksturlielums, kas pauž sakarību, kādā parādības nomaina cita citu. Protams, ja šāds raksturlielums mums ir pieejams, tad mēs vēlamies to izmērīt jebšu uzzināt, cik liels tas kurā brīdī ir. Tā kā neviens nekad nav zinājis, kad un vai vispār laiks ir sācies, tad cilvēkiem pašiem ir bijis jāizdomā, kurš brīdis tiek uzskatīts par sākumpunktu (piemēram, mēs uzskatām, ka diennakts sākas pusnaktī), un cik gara būs viena vienība (piemēram, sekunde tika noteikta kā 1/86400 daļa diennakts). Dažādas tautas dažādos laikos ir atšķirīgi risinājušas šo jautājumu, tomēr tās vieno astronomisku parādību, pārsvarā Saules un Mēness tecējuma, izmantošana par atskaites punktiem.
    Vienkāršākais veids, kā laiku noteikt, ir nevis to mērīt, iedalot kādās līdzvērtīgās iedaļās, bet gan piesaistīt kādiem notikumiem: "tad, kad vecais ķeizars vēl bija dzīvs", "tad, kad ābeles ziedēja", arī "tad, kad Dievs vēl pasauli nebija radījis" (bezgalīga pagātne) vai "tad, kad pūcei aste ziedēs" (bezgalīga nākotne). Bez šaubām, sākotnēji visi ļaudis ar šādu orientēšanos laikā iztikuši, tomēr, lai varētu savu dzīvi sakārtot efektīvāk, bija vajadzīga tieši mērīšana. Skaidrs, ka senāk latvieši laiku mērījuši savādāk, nekā tagad to dara mūsdienu latvieši un lielākā daļa pasaules. Kā, to neviens vairs tā īsti nezina, bet šādas tādas ziņas ir saglabājušās, no kurām tad pētnieki ir mēģinājuši kādu "sulu izspiest". Nākamajās lapās tad arī mēģināsim dažus malkus no tām sulām nobaudīt.


Kalendārs

Vai tu zini , ka...?
  • vārds "laiks" ir atvasināts no darbības vārda "likt" ("tāds, kas paliek pāri", "tāds, kas iepriekš nolikts, paredzēts").


Sakāmvārdi un parunas
  • Vai Dievam laika trūkst, vai kungam naudas.
  • Laiks nav zaķis, saimnieks nav kaķis.
  • Kad laiks pōrgō, tad prōts dagō.
  • Laiks ir nauda; ko dari, to dari drīz.
  • Laiku nevar pirkt par naudu.
  • Nāks laiks, nāks padoms.
  • Ne bez laika būs pavasaris, ne bez laika rozes ziedēs.
  • Veci laiki, veci darbi; jauni laiki, jauni darbi.
  • Labāk pie laika, nekā par vēlu.
  • Kad dzert grib, tad nav vairs laika aku rakt.
  • Kurš nesteidzas, tas laikā nesasniedz mērķi.
  • Ne laiks cūkai sivēnu žēlot, kad pašu liek uz sārta.
  • Laiks ir viens no lielākajiem skolotājiem pasaulē.
  • Kas gadiem krājams, var stundā krist.
  • Gadi iet vairumā, prāts mazumā.
  • Tas bija 1012.gadā, kad vells puisī bija.


Anekdotes
  • Reiz skolotājs prasa skolniekiem, vai tie nevarot viņam minēt tādu svarīgu lietu, kas nav bijusi pirms piecdesmit gadiem. Kāds zēns pieceļas un saka: "Jā, skolotāja kungs, mēs neesam bijuši."


Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Dodies uz dančiem!