LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Pulkstenis


    Kā iepriekš jau rakstījām, tad par atskaites punktu paņemtais dienas garums bija pārāk liels un cilvēkiem radās nepieciešamība pēc smalkākas laika mērvienības. Protams, pati dabiskākā bija diennakts sadalīšana divās (dienā un naktī) vai četrās daļās (dienā, vakarā, naktī un rītā), bet arī šīs daļas bija krietni par lielu. Te nu vairs nebija nekādu ierobežojumu, katrs varēja dalīt kā gribēja - 10, 25 vai kaut vai 100 daļās. Diemžēl nezinām, kādas daļas izvēlējās latviešu senči.
    Dalījums, ko pašreiz lietojam, veidojies gadsimtiem ilgi, dažādām tautām to pārņemot un pārveidojot. Diennakts dalījumu 12 stundās no šumēriem pārmantojuši babilonieši un indoeiropiešu ciltis. Grieķi pārņēma babiloniešu jaunievedumu - dalīt dienu (lasi, diennakts gaišo daļu) 12 stundās un nakti 12 stundās. Līdz ar to stundas bija dažāda garuma. Vēlāk šo tradīciju pārņēma romieši. Ar laiku cilvēki, lai atvieglotu dzīvi, pārgāja uz 24 vienāda garuma stundām.
    Arī diennakts sākuma brīdi dažādas tautas izvēlējās dažādu; mēs patlaban uzskatām, ka tā sākas pusnaktī - nakts vidū.
    Stunda savukārt tika sadalīta minūtēs, tās - sekundēs. Ar tik īsu laika vienību pietika sadzīves vajadzību apmierināšanai.
    Tā kā šīs vienības bija mazas un dabā pārlieku izteiksmīgi neatspoguļojās, tad vajadzēja kādas ierīces, kas ļautu laiku precīzi noteikt. Tā radās pulksteņi. Tie laika gaitā bijuši visdažādākie: saules, ūdens, smilšu, uguns, rata jeb mehāniskie, vēlāk - elektroniskie. Sīkāk katru veidu šeit neaprakstīšu, to tu vari izlasīt citos materiālos. Faktiski, par pulksteņiem tas arī būtu viss. Pāriesim pie nākamā jautājuma - gada, ar kuru jau saskārāmies, runājot par kalendāriem.


Kalendārs

Gads

Vai tu zini , ka...?
  • vārds "pulkstenis" droši vien cēlies no vārda "pulsēt"; sākotnēji tas saucies "pulsenis", "k" burts uzradies vēlāk; pastāv arī versija, ka tas ir saliktenis "pulka stenis", tātad "tāds, kas pulka sten";
  • vārdam "pulkstenis" ir daudz skaistu sinonīmu, piem. "stundenis", "laikrādis", bet latgaliešu valodā pamatapzīmējums tam ir "stundiņīks", tātad savādāks, nekā latviešu valodā;
  • saules pulksteni ļaudis izmantoja jau trešajā gadu tūkstotī p.m.ē.


Ticējumi
  • Ja pulkstens sit, nedrīkst žāvāties, jo tad mute paliek šķība.
  • Ja vakaros neuzgriež pulksteni, tad kādam uzbruks nelaime.
  • Kad ap pusnakti pulkstens apstājas, tad kāds cilvēks mirst.
  • Ja puisis pa sapinim iedod meitai pulksteni, tad tas puisis būs meitai par brūtgānu.
  • Ja pa sapņiem uzliek kaklā pie ķēdes pakārtu pulksteni, tad būs jāsēž cietumā.


Mīklas
  • Kas vienmēr iet un nepiekūst?
  • Kas iet bez kājām, sit bez rokām, rāda bez pirkstiem?
  • Kas iet dienu un nakti, neprasa ne ēst, ne dzert?
  • Nadzeivs, bet kust.
  • Maļ dīnu, maļ nakti, ni myltu, ni palavu.


Sakāmvārdi un parunas
  • Iet kā uzvilkts pulkstenis.


Buramvārdi
  • No Alloksnes līdz Nītaurei deviņi pulksteni, trīs deviņi Rīgas pulksteni, kas var nozvanīt no tā vāja cilvēka, visi nešķīsti gari lai nostājas un lai iet uz kuplim kokim, lielām ežām un uz lieliem pakalniem, vētras, jūras un aukas, trīs deviņi vīri lai nāk ar vienādim spēkim un vienos vārdos runādami, cirtīs, trīs deviņi Pērkoni nāks un saspārdīs visus nešķīstus garus, lai atšķiras no šā cilvēka un lai iet uz kuplim kokim, sermoskām, apsēm un saknēm, - staipaties un braukaties, un atstājaties no šā vāja cilvēka; lai tad tas paliek vesels."


Anekdotes
  • Kungs no pilsētas aiziet pie pulksteņu taisītāja. Kungs ieiet darbnīcā un saka: "Labvakar, meistara kungs! Atnesu jums pendeli izlabošanai." - "Bet kur tad pulkstenis?" - "Pulksteni atstāju mājās, tas iet labi. Tikai tas pagāna pendulis arvienu apstājas."
  • Mazais Jurītis, apskatīdams lielo sienas pulksteni, jautājis vecmāmiņai: "Bet, vecmāmiņ, kas tur tā pulkstenī tikš un pakš?" - "Viņš jau, dēls, iet!" atbildējusi vecmāmiņa. "Bet kādēļ tad viņš nav nekur aizgājis? Kā pie sienas pielikts, tā nekust!" brīnījies mazais Jurītis.


Teikas
  • Senāk, kad Dievs radījis pasauli un cilvēkus, cilvēki bijuši bez pulksteņa un tie dzīvojuši simtiem un tūkstošiem gadu ilgi; ne tie palikuši veci, ne miruši. Bet cilvēki bijuši tādi pat kā tagad, kas kurn un džinkst, ka Dieva dāvanas tiem par nastu. Tā kāds vīrs reiz kurnējis, ka dzīvot tam pavisam apnicis. Dievs uz to cilvēku saskaities, ielicis tam krūtīs pulksteni, un, to uzvilkdams, sacījis: "Lai dzīvo, kamēr pulkstenis apstājas!" No tā laika katram piedzimstot krūtīs Dievs pulksteni uzvilcis, un, cik nu tālu katram uzvilkts, - tik tālu tas iet un, kad pulkstenis apstājas, tad dzīvot beidz. Tādēļ arī cits mirst jauns, cits vecs, jo kā nu kuro reizi Dievam laika ar pulksteņu vilkšanu krāmēties.



Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



Kapela spēlē ballēs, kāzās un citos godos!