LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Skaņu rīki


    Skaņu rīki (saukti arī par muzīkām, tagad biežāk tiek saukti par mūzikas instrumentiem) ir jebkādi rīki, kuri domāti skaņas radīšanai. Tādi rīki, kas domāti kam citam, bet skaņu rada darba procesā (piem. čīkstošas durvis, rūcošs motors), par skaņu rīkiem netiek uzskatīti. Līdz ar to iespējamo skaņu rīku klāsts ir praktiski neierobežots - jebkurš cilvēks var izgatavot kaut kādu neredzētu rūcekli, purkšķekli vai spiedzekli un tas būs jauns skaņu rīks. Tomēr laika gaitā ļaudis ir izveidojuši tādus skaņu rīkus, kas labi skan, ir ērti izgatavojami un spēlējami. Šos skaņu rīkus, ja reiz tauta tos spēlē, mēs it kā varētu saukt par tradicionālajiem jeb tautas skaņu rīkiem. Taču tas diemžēl nav tik vienkārši...
    Pēdējā laikā, attīstoties tehnikai un sakariem, ir radušies jauni skaņu rīki, kuri darbojas ar elektriskās strāvas palīdzību un paver šķietami lielas iespējas to lietotājiem (ļoti skaļa skaņa, vairāku rīku vienlaicīgas spēles imitācija u.c.) pie salīdzinoši nelielām izmaksām, tāpēc lielākā daļa mūsdienu muzikantu izmanto tos. Tomēr tiem ir arī sava ēnas puse - strāvas atkarīgie skaņu rīki rada mākslīgu, nedabisku skaņu, kas neļauj nodot tālāk un saglabāt visu to tradicionālās mūzikas krāšņumu un dziļumu, kas krājies gadsimtiem ilgi. Tāpēc cilvēki, kuriem rūp šī krāšņuma saglabāšana, jaunos rīkus par tradicionāliem neuzskata un cenšas saglabāt un izmantot to tradicionālo skaņu rīku klāstu, kas tautai bija raksturīgs pirms kāda laika, mūsu gadījumā pirms kādiem simts gadiem.
    Latviešu tautas skaņu rīku aprakstus ar attēliem un skaņas ierakstiem vari aplūkot mūsu servera muzīku iecirknī. Šinī lapā mēs tikai aplūkosim kopainu.
    Skaņu rīkus pēc to veida var iedalīt dažādi. Mūsu muzīku iecirknī mēs izmantojam trīsgrupu dalījumu, kas cilvēka intuitīvai izpratnei tuvāks. Tomēr patlaban izplatītākais un zinātniskajā literatūrā lietotais ir Hornbosteļa-Zaksa dalījums. Skolas kursā uzskatu par pareizāku apgūt zinātnisko, nevis sadzīvisko dalījumu. Tātad:
       Pašskanošie
          sitamie: trejdeksnis, eglīte, klabekļi, velna bungas, zvani
          strinkšķināmie: vargāns (atrasts arķeoloģiskos izrakumos)
          lociņa: zāģis
       Pūšamie
          stabules veida: svilpes, svilpaunieki, stabules
          mēlītes veida: dūkas jeb dūdas, bērztāss, pēga jeb niedru stabule, spiegana, ganu rags, ermoņikas
          piemutņa veida: āžrags, taure
       Sitamie
          bungas, sietiņš
       Stīgu
          strinkšķināmie: kokle, cītara
          lociņa: spēles, dūdas jeb pūšļa vijole, ģīga jeb vienstīdzis, vijole,
          sitamie: cimbole
    Tagad par laiku, kad kuras muzīkas sāktas lietot. Vienīgais instruments, ja neskaita vienkāršus sitamos, pašskanošos un pūšamos, par kuru nav zināms, kad un no kurienes tas ieceļojis pie latviešu senčiem, ir kokle. Tāpēc, un vadoties vēl pēc citām pazīmēm, varam uzskatīt, ka tas ir mūsu vietējais skaņu rīks un ar to lepoties. Kokle spēlēta jau ļoti sen, tomēr pirmā rakstiskā liecība par to ir no 15. gadsimta. Citi instrumenti ir agrāk vai vēlāk ieceļojuši, piemēram, dūkas - 16.gs., pijoles - 17.gs., ermoņikas un cītaras -19.gs.
    Šī ir pēdējā lapa pirmā gada programmā, tāpēc tagad vari pārbaudīt savas zināšanas pārbaudes darbā.


Trijsolis un valsis

Ticējumi
  • Skripka ir nu Valna, kūkļe nu Dīva, garmoņika nu cītumnīka, stabuļe nu gona, bubjeniņš nu suņa.
  • Kad sapnī dzird spēlējam jeb pats spēlē, tad būs pie tiesas jāiet.


Mīklas
  • Mežā cirsts, Rīgā pirkts, rokās gauži auklējams. (selkok)
  • Zviedru ķēve gauži raud, stīgas meitu mugurā. (elojip)
  • Zirgs avenu jāj, dzied visādas dziesmas. (elojip nu (šņicol) snegob)
  • Suns rej, aste lokās. (unegob ra elojip)
  • Mežā dzimis, mežā audzis, rūkos auklejams raud. (akinomra)
  • Kad dzīvībai vēl piederēju, tad balsi izlaist nevarēju; Kad dzīvībai jau bija gals, tad sāca skanēt mana balss. (sgar ažā)
  • Kad paņem rokā - tad raud; kad noliek nost - tad stāv klusu. (selkok)
  • Četras māsiņas dzied vienā liepu krūmā. (sagīts selojip)


Sakāmvārdi un parunas
  • Kā spēlē, tā atskan.
  • Čīkst kā pīvole.


Tā tik ir doma!
  • Iemācies spēlēt kādu tautas skaņu rīku! Tici man, tas nav nemaz tik grūti, un domāju, ka skolotājs tev labprāt palīdzēs.



Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Pāri jumtam" - tautas deju mūzika blīvplatēs un kasetēs!