LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Vasara


    Vasara ir otrā no četrām gadskārtām. Astronomiski vasara sākas Jāņos, taču ir samērā skaidrs, ka Latvijā to domājuši sākamies jau agrāk, dažuprāt - Ūsiņos. Tomēr visticamākā šķiet versija, ka vasara nav bijusi piesaistīta kādam noteiktam datumam un par tās sākumu ticis uzskatīts brīdis, kad iestājies pastāvīgs, silts laiks.
Siltu, siltu, jauku, jauku
Dieviņš deva vasariņu;
Nu zied ievas, zied ābeles,     
Nu meitiņas līdzi dzied.
    Vasara ir gadalaiks, kas cilvēkam visvairāk piemērots, kurā izdzīvot daudz vieglāk. Tādēļ dzīve rit raitāk kā citkārt.
    Ļaudīm jāapkopj rudenī un pavasarī iesētais
Ravējati, ravētājas,
Kamēr saule mākoņos;
Kad uznāca karsta saule,        
Tad ejati sētiņā.
    Labība aug, briest, zied
Kādi ziedi rudzītim?,
Zilpelēki rudzītim.
Kādi ziedi kviesītim?
Dzelten' ziedi kviesītim.         
Kādi ziedi liniņam?,
Zili ziedi liniņam.
    Bērni tiek sūtīti ganos
Zaļa, zaļa azarmale,
Vēļ zaļōka upmaleņa;
Azarmalē vuškas gona,          
Upmaleitē pyupuleņas.
    Līdz Jāņiem jāsapļauj siens
Lai bij grūt', kam bij grūt',
Grūt' sieniņa pļāvējam:
Karsta saule, meldru zāle,       
Nekož vairs izkaptiņa.
    Protams, zemkopji nav vienīgie, kuriem vasarā lielākais darba cēliens. Lai arī jūrā zvejnieki gāja jebkurā gadalaikā, ja vien jūra nebija aizsalusi, tomēr vasarā nozvejot varēja vairāk un vieglāk.
Lai ir grūt, kam ir grūt,
Zvejniekam visai grūt:
Lai bij liet, lai krīt snieg,          
Zvejnieks zvejo jūriņā.
    Vasaras beigas iezīmē labības nogatavošanās un novākšana
Rudzīts meta zelta vilni           
Lielajā tīrumā;
Tautu dēls izkaptiņu,
Met rudzīša līkumā.
    Rudens pienāk ražu novācot. Miķeļi, līdz kuriem novākšanas darbi jāpabeidz, jau ir neapstrīdami rudens svētki. Vasaras lielākie svētki ir Jāņi, par tiem vēlāk parunāsim sīkāk.
    Tāpēc pāriesim pie nākamās gadskārtas - rudens.


Pavasaris

Rudens

Vai tu zini, ka...?
  • "vasara" ir sens indoeiropiešu cilmes vārds (ar nozīmi "spīdēt") un tam radniecīgi vasaras vai pavasara apzīmējumi ir sastopami leišu, ukraiņu, baltkrievu, čehu, poļu, krievu, latīņu u.c. valodās.


Ticējumi
  • Ja vasara karsta, tad ziema ir auksta.
  • Ja vasara lietaina, tad ziemā gaidāmi lieli puteņi.
  • Ja vasarā pastalas lūst, tad nākošā ziema sagaidāma ļoti auksta.
  • Ja barga (daudz pērkona negaisu) vasara, tad bagāts rudens.
  • Ja vasarā bieži lietus līst un starpā nepūš austruma un ziemeļa vēji, tad būs daudz slimību.
  • Ja vasarā vistas ilgi no rītiem paliek laktā, tad būs silts un garš rudens.


Mīklas
  • Abi gali balti, viducis zaļš. (solag soba umeiz ra arasav)
  • Divas māsiņas - kā viena nāk, tā otra bēg. (ameiz nu arasav)


Sakāmvārdi un parunas
  • Nu ir laiks plikajiem.
  • Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs, bet, kas pļaujas laikā guļ, paliek kaunā.
  • Jo vairāk strādāsi augustā, jo ziemā vairāk priecāsies.
  • Vasarai ratus taisi jau ziemā.
  • Prosts kai vasorys komots.


Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Pāri jumtam" - tautas deju mūzika blīvplatēs un kasetēs!