LIIS

folklora.lv
Folkloras kopas
Muzīkas
Baltā stunda
Pasākumi
Par mums
Vēstkopas

Skola
Pēc programmas
Pēc alfabēta
Pārbaude

Krikumi
Atbalsts
Šrifti
Mpeg3
Saites
Adreses
Statistika
Viesu grāmata


Meklēt pa visām folklora.lv datnēm





Jūs esat Tīmekļa servera folklora.lv
.
apmeklētājs un šīs lapas
.
apmeklētājs.

Ziemassvētki


    Ceturtie un pēdējie saulgriežu svētki ir Ziemassvētki - laiks, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Pēc Ziemassvētkiem saulīte sāk atgriezties un dienas stiepjas garākas.
    Pate saulgriežu diena ir 22. decembrī. Taču, cik varam spriest no tautas dziesmās un citiem materiāliem, Ziemassvētki svinēti 3-4 dienas sākot ar 20.-21. decembri.
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas       
Man kājiņas nenoautas.
    Kā jau visus saulgriežu svētki, arī Ziemassvētkus svinēja itin līksmi.
Kas tur skaņ, kas tur reib,          
Viņas kolna lejeņā?
Atīt svātki doncōdami,
Snīgu gaisā spardēdami.
    Protama lieta, Ziemassvētki ir ļoti gaidīti.
Simtiem cepu kukulīšu
Ziemassvētku gaidīdama;
Simtiņš nāca danča bērnu          
Ziemassvētku vakarā.
    Tiem gatavojas savlaicīgi: sakopj sētu, izpušķo istabu dažādiem rotājumiem no salmiem, kaltētām puķēm, ēveļskaidām, putnu spalvām, dzijas. Ziemassvētkos īpaši iecienīti bija puzuri - pakarami pušķojumi, kas parasti gatavoti no salmu vai niedru gabaliņiem, saverot tos uz vilnas dzijas, kā arī saulītes - tupenī sadurti salmi vai niedres.
    Tiek gatavoti ēdieni un dzērieni. Par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu uzskata cūkas smeceri, ķūķu jeb koču (Ziemassvētkus pat citkārt saukuši par Ķūķu vakaru), pupas, zirņus, putraimu desas, pīrāgus, alu.
Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,           
Būs cūciņas šņukuriņš.

Kas man koču ir nedeva            
Ziemassvētku vakarā,
Lai tam zirgs mežā skrēja
Ar visiem lemešiem.
    Ziemassvētkos dziedāja dziesmas, gāja rotaļās. Par īpašām Ziemassvētku rotaļām pētnieki uzskata tās, kurās mēnesim jāķer saule vai vilkam kaza - tā esot gaismas cīņa ar tumsu, kas noris Ziemassvētkos.
Treis dīneņas Zīmassvātku,        
Pataisom oluteņu;
Nu jir laiks viļceņam
Kozu gyut dōrzeņā!
    Izplatīta Ziemassvētku vakarā bija arī nākotnes zīlēšana.
Gāju bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzieda,                 
Tad būs miežu vasariņa.
    Ziemassvētku vakarā notiek bluķa vilkšana (ne velti to mēdz saukt arī par Bluķa vakaru) - iepriekš sagatavotu lielu ozola bluķi vēla no vienām mājām uz otrām (reizēm tikai pa vienas mājas pagalmu) un pēdējajās sadedzināja. Daži uzskata, ka bluķī attēlota saule, kuru ļaudis tādējādi velk augšup un mudina atgriezties, citi - ka izvelkot bluķi pa malu malām no tām tiek savāktas likstas un nelaimes, kuras pēcāk iznīdē sadedzinot.
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.      
    Viena no pazīstamākajām Ziemassvētku nodarbēm ir budēļos, ķekatās jeb čigānos iešana. Tomēr, tā kā ķekatās lekts ne tikai Ziemassvētkos, bet jau no Mārtiņiem līdz pat Meteņiem, tad mēs tās esam izdalījuši atsevišķā lapā.
    Vēl varētu piebilst, ka tev tik labi pazīstamā Ziemsvētku eglīte un Ziemsvētku vecītis ir ienākuši latviešu mājās pirms nieka 100-150 gadiem. Ziemassvētki nav nekādi klusie miera svētki, tajos skaļi jālīksmojas.
    Nu ko, viena gada saulgrieži cauri, bet nebēdā, nākamais vairs nav aiz kalniem - nāk pavasaris un sākas jauns gads ar saviem saulgriežiem.
Eite prom Ziemassvētki
Ar saviem pīrāgiem;
Mums atnāks Lieldienītes           
Ar raibām oliņām.


Apjumības

Ķekatas

Ticējumi
  • Ziemassvētkos vajaga vilkt krustu uz visām durvīm, jo citādi nāk velns iekšā.
  • Ja Ziemassvētku rītā uzceļas agri, tad visu gadu neaizgulēsies.
  • Ziemassvētkos vajaga deviņas reizes ēst, tad būs bagāts.
  • Ziemassvētku vakarā jāstāv galda virsū uz vienas kājas un jātur vienā rokā alus kauss, otrā linu sauja, tad aug vareni lini.
  • Ja Ziemassvētku nedēļā prusaki pa kulu rāpo, tad būs badīga vasara.
  • Ziemassvētku nakti jāiet basām kājām ābeles purināt, tad nākošu gadu būs pulka ābolu.
  • Ziemsvētku naktī nedrīkst iet uz kūti, jo var pārvērsties par kādu kustoni.
  • Zīmassvātkūs golvas nasukuoj, lai vystas nakaš duorzu.
  • Meitas savu likteni var pareģot Ziemsvētku sestdienas vakarā uz krāsns kruķa pie cūkas jājot un uzrunājot: "Labvakar, veco māt!".Cik reizes cūka iekrikšinās, tik gadi vēl vīrs jāgaida.
  • Ziemassvētku vakarā, vakariņas ēdot, jāiet skatīties aiz loga; kuram neesot galvas, tas to gadu miršot.
  • Ja pēc Ziemassvētkiem labs laiks, tad pēc Jāņiem arī būšot labs laiks.
  • Kas Bluķa vakarā vērpjot, tā aitām vēders sagriežoties.
  • Kūķu diena ir Ziemassvētku sestdiena. Tai vakarā jāvāra grūdenis ar cūkas ausi.
  • Kūču dīnas vokorā napracātim vajaga aizīt uz skaidīni un pajemt molkas klēpi, atnest iz ustobu un saskaiteit pagales; jo izīt pa puoram, tod tymā godā preciesīs, bet ja nā - tod nasaprecies.


Parunas
  • Ziemassvētkos uz smilgas nodūries.



Autortiesības © 1998-2017, Ansis Ataols Bērziņš
Jautājumi, ierosinājumi un aizrādījumi var tikt sūtīti uz adresi ansis_N@N_folklora.lv

Lapa tapusi ar LIIS, SFL un Latnet atbalstu.
Lapa pēdējo reizi
pilnveidota
2006. gada 26. janvārī



"Zirnīšiem skaisti ziedi" - albums blīvplatēs un kasetēs!