|
folkloristi
Re: senais tautas kalendars
Sūtītājs: tas_pats <tas.pats_N@N_sveiks.lv> (192.168.0.82)
Datums: Sestdien, 2005.gada 20.augustā, plkst. 22:34
Atbilde uz: Re: senais tautas kalendars (aabele@sveiks.lv)
aabele_N@N_sveiks.lv wrote:
> Metenjdiena - jaunais gads? Arii pirmaa dzirdeeshana. Liidz shim
> uzskatiits, ka tas noziimee - ziema metas uz otru pusi.
Nu gan Ausmas tante alojas, peldama domu par gada sākumu pavasarī, kad
tad vēl var sākties vasara, kā agrāk sauca gadus, ja ne pavasarī? Līdz
ar to vispār ir jautājums, vai laiku starp Mārtiņiem un Meteņiem vispār
skaitīja - proti, cik gan sens slānis varētu būt tie ziemasvētki, jo
viņos jau nav ko īsti svinēt, visas ziemas dienas līdzīgas, turklāt tās
ir vēl pašas tumšākās dienas.
Pievienoju rakstu par meteņiem
______________________________
Ilga Reizniece
Metenis
Rietumeiropā ziemu aizvada un pavasari sagaida ar Kernevālu, Krievijā
ar Masļeņicu, bet mūsu tautai šī robežšķirtne ir Metenis jeb Meteņi
(laikam pat retāk dzirdēts vārds nekā abi iepriekšējie). Dažādām tautām
dažādi saukto februarī svinamo svētku jēga ir vienāda, proti, ziemas
promdzīšana, zemes modināšana, cilvēku noskaņošanās jaunam darba
cēlienam, jaunam gadam. Eiropā līdz pat sešpadsmitā gadsimta beigām par
gada sākumu uzskatīja pavasari. Iespējams, ka mūsu Metenis sevī glabā
senu jaungada nosaukumu (joprojām lietojam salikteni laikmets, bet
lietuviski savukārt metas, metai nozīmē laiks gadi). Arī Krišjānis
Barons savu Gadskārtas ciklu sācis ar Meteni. Vēl Metenis ir dēvēts par
Miesmeti, Valstāvi, Pīragu dienu un citādi. Bet par laiku, kad tā diena
īsti bijusi, pieraksti un skaidrojumiir dažādi. Izplatītākais: septītā
otrdiena pirms Lieldienām, ja rēķina pēc baznīcas kalendāra. Senajā
agrārajā kalendarā gan laikam izskatījies citādi, iespējams šādi
lielākā saistījumā ar sauli, nevis pilnmēness naktīm.
Uz masām, uz māsām
Metenīša vakarā.
Dos man pupas, dos man zirņus,
Dos man cūkas ecerīti.
Metaņami putru viru
Deviņiem miezīšiem:
Man deviņi bāleliņi
Miežū putras ēdējīņi.
Ja jau aizdziedājos līdz deviņiem miezīšiem, tad jau derētu arī pieminēt
tādus raksturīgus ēdienus, kā, piemēram, cūkas galvas pusi, kājas ausis
un asti , dažādus plāceņus, protams, apaļus. Vēl putru, pīrāgus; Ak,un
jāēd bija labi daudz, lai bagāts gads. Īpaši daudz Latgalē, pat
septiņas, deviņas reizes divpadsmit reizes reizes dienā, jo ar nākamo
dienu, Putnu dienu, sekoja septiņas gavēņā nedēļas. To nu varētu dēvēt
par baznīcas uzslāņojumu senajiem tautas svētkiem (Lietuvā Užgavenis).
Bet gan jau arī agrāk tautai bijusi sveša gudrība: kad klētis top
tukšākas un smagie pavasara darbi vēl nav sākušies, vajag atslogot sevi
no gaļas barības (jādomā tas varētu patikt arī mūsdienu dietologiem).
Jā, pannu gluži vienkārši uzmeta krasnsaugšā.
Galvenā darīšana Metenī vizināšanās, slidināšanās, skriešanās,
visdažādākās spēles un sacensības. Ka tik būtu sniegs! Un pēc iespējas
augstāks, stāvāks kalns. No tā jābrauc, ātri un tālu liniņu labad.
Bet, kam linu nav un kas tos nav pat redzējis, tas lai tajā brīdī, kad
laimīgi leja tikts, piedomā pie sev vien vai visiem mums svarīgākā ...
Ja nebija kalna, vajadzēja vizināties ar lielajām kamanām, vislabāk ar
neiebrauktiem zirgiem ātrāk skrēja. Ja nav arī zirgu, tad jāvizinās uz
ledus. To dara šādi: jau laikus jāiesaldē ūdenī stabs, tam virsū
jauzmauc ritenis un cieši jāpiesien miets, kura brīvajā galā savukārt
jāpiestiprina ragavas. Kad puišī šo ierīci Meteņdienā kartīgi
iegriež, tad braucējam jaturas ar abi rokām jo cieši ... Bet pašus
puišus meitas pa vairākām kopā var tāpāt, uz vēdera vai muguras kā
izdodas pa sniegu izvazāt: lai silda zemi, kausē sniegu, savukārt
puiši bērnus - maisos iebāztus vai bez maisiem met pāri žogam kupenās,
lai viņi neaizgulētos (baidos vienīgi, ka mūsdienu cietsirdības
kontekstā tas kādam var izlikties jauns neželības veids). Vēl dažas
sacensības, no kuram vienu otru mēs jau zinām: tā piemēram, var
sadalīties divas grupās un lēkt, iekāpuši maisos, nest viens otru
kukuraga, mērot spēkus virves vilkšanā, spēkoties elkoņos un pat
pirkstos saķērušies. Redzēsiet, ka sniegā to visu darīt ir vēl jautrāk
nekā skolas fizkultūras zālē.
Ja sāk salt, tad visiem jāskrien pa apli un katram jāķer priekšā
skrejošais. Kam pieskaras, tas stājas no apļa laukā. Tā skrējēju paliek
aizvien mazāk un mazāk, kamēr skrien vairs tikai kāds pāris, tie pēdējie
tad nu sasildas vislabāk.
Metenī dedzināja salmu kūļus un Jāņu vainagus, ja tas nebija izdarīts
Ziemssvetkos, - tas pašas auglības labad.
Ne tikai uguns, arī ūdens bija piederīgs Meteņa rituāliem. Piemēram,
Meteņa dzīšanā. Lūk viens no tās aprakstiem:
Meteņos jeb Vastlāvjos mājas mātes jau agri no rīta taisījušās pie
pīrāgu cepšanas. Kad pīrāgi bija izcepti un bērni tos lielīdami ēduši,
tad lielie puiši teikuši, ka tie vēl neesot tik labi, bet tagad iešot
Meteņa dzīt, tas došot daudz labākus pirāgus un arī zelta pogas. Pa tam
jau lielie puiši aiznesuši bērniem nemanot, uz rijas augšu vairāk
spaiņu ūdens. Nu bērniem iedevuši maisu un saukuši, lai nākot uz rijas
augšu Meteni dzīt. Tad viens no lielajiem uzskrējis uz rijas augšu
Meteni dzīt zemē. Bērni apstājušies ap maisu un darījuši tam galu, jo
plati vaļā. Te Meteņa dzinējs no augšas saucis, lai turot maisu stipri,
jo patlaban Metenis došot pīrāgus, pie kam arī metis vienu pīrāgu pēc
otra maisā. Tad sacījis, ka nu Metenis mīzīšot, bet par to jau nekas, jo
pēc tam biršot zelta pogas. Nu meteņu dzinējs lējis no augšas maisa
turētājiem ūdeni virsū, kuri tūliņ arī atstājuši maisu ar visiem
slapjajiem pīrāgiem kulē un bez zelta pogām gājusi uz istabu kaltēties.
Mūsdienās šo rituālu mēs veicam turpat kalna pakājē zem kāda kupla koka
un ūdens vietā ņemam pilnu maisu ar sniegu, arī tas bērniem nāk par labu.
Visu jau nevar pateikt priekšā, var tikai ierosināt. Ja tomēr pietrūkst
padoma, vispirms vaicājiet savam vecmāmiņām, varbūt viņas vēl daudz ko
atceras no savas bērnības un jaunības.
- senais tautas kalendars (aplūkota 1656 reizes)
tas_pats (192.168.0.82) -- Piektdien, 2005.gada 5.augustā, plkst. 23:03
- Re: senais tautas kalendars (aplūkota 5573 reizes)
tas pats (192.168.0.82) -- Piektdien, 2005.gada 5.augustā, plkst. 23:16
- Re: senais tautas kalendars (aplūkota 1020 reižu)
aabele@sveiks.lv (83.136.138.131) -- Sestdien, 2005.gada 6.augustā, plkst. 00:03
- Re: senais tautas kalendars (aplūkota 906 reizes)
tas pats (195.13.194.114) -- Trešdien, 2005.gada 10.augustā, plkst. 11:10
- Re: senais tautas kalendars (aplūkota 1858 reizes)
tas_pats (192.168.0.82) -- Sestdien, 2005.gada 20.augustā, plkst. 22:34
- Re: senais tautas kalendars (aplūkota 939 reizes)
V (com.lmt.lv) -- Otrdien, 2005.gada 16.augustā, plkst. 18:51
- Re: senais tautas kalendars (aplūkota 863 reizes)
Ruta (80.232.181.10) -- Sestdien, 2005.gada 27.augustā, plkst. 10:32
|
